Patlaban komerciālie lolojumdzīvnieku selekcionāri ļaunprātīgi izmantojot tiesību aktus par mājdzīvnieku pārvietošanu, kas regulē tikai kaķu un suņu nekomerciālu pārvietošanu. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti rosina regulējumā nodefinēt liela mēroga audzētavas, kā arī pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm cīņā pret dzīvnieku kontrabandu Eiropas Savienībā.
"Nelegālo lolojumdzīvnieku tirgotāji patlaban darbojas bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir trešais lielākais nelegālā biznesa veids aiz narkotiku un ieroču tirgošanas.
Centrālā un Austrumeiropa cieš no īpašas parādības – suņu ražotnēm (burtiski), kur dzīvnieki tiek turēti nepiemērotos apstākļos. Bieži par kucēnu labturību iepriekš nav nekas zināms, tiek viltoti dzīvnieku dokumenti, un pretī ir patērētāji, kas arī vēlas ātri iegādāties šķirnes kucēnu vai kaķi par zemāku cenu. Ironiski ir tas, ka rezultātā šie dzīvnieki bieži nonāk dzīvnieku patversmēs," stāstīja Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Staņislavs Polčaks.
Horvātijas prezidentūras pārstāve Nikolina Brnjaca skaidroja, ka pēdējo gadu laikā nelegālā lolojumdzīvnieku tirdzniecība radījusi arvien lielāku slogu dalībvalstīm, pieaugot dzīvnieku tirdzniecībai interneta vidē. Lēsts, ka ik mēnesi starp dalībvalstīm tiek tirgoti 46 tūkstoši suņu un vairums no tiem ir nereģistrēti.
"2019. gada beigās 17 dalībvalstis īstenoja Eiropas Savienības koordinētu kontroles plānu, lai vērstos pret nelegālo praksi šajā jomā. Izrādījās, ka liela daļa šo tirgoto dzīvnieku neatbilst prasībām. Tas apliecina, ka ir jāpastiprina kontrole. Tieši kaķu un suņu izcelsmes izsekojamība ir ļoti būtiska. Vispirms ir jāievēro esošie regulējumi, un tā pirmām kārtām ir dalībvalstu atbildība. Mēs sagaidām, ka šīs diskusijas turpināsies darba grupā, kuru izveidojusi Eiropas Komisija. Tāpat Komisija aicināta izvērtēt nepieciešamību pēc jauna regulējuma," stāstīja Brnjaca.
Eiropas veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kiriakidesa papildināja, ka lolojumdzīvnieku labturību, reģistrāciju un pārvietošanu valstu iekšienē patlaban pamatā regulē nacionālā līmenī. Savukārt Eiropas Savienības noteikumi skar suņu un kaķu pārrobežu tirdzniecību, lai pasargātu valstis no slimību izplatības riskiem.
"Pēdējos gados esam pilnveidojuši juridisko ietvaru, lai dalībvalstis var efektīvāk vērsties pret nelegālo tirdzniecību. Jaunie dzīvnieku veselības noteikumi, kas stāsies spēkā 2021. gadā, paredz obligāti reģistrēt visas audzētavas, kā arī dzīvnieku pārvietošanu starp valstīm. Dalībvalstīm ir arī jāuzskaita visas patversmes, no kurām dzīvniekus pārvieto uz citām valstīm. Taču būtiski šos noteikumus arī pienācīgi ievērot.
Tāpēc esam paredzējuši vairākas darbības valstīs: pirmkārt, koordinēts kontroles plāns par tiešsaistes tirdzniecību, otrkārt, apmācības valstu varas iestādēm, lai labāk kontrolētu kaķu un suņu importu," stāstīja Kiriakidesa.
Eiropas Parlamenta deputāti rezolūciju pieņēma aizvadītajā nedēļā, pieprasot obligātu Eiropas Savienības sistēmu lolojumdzīvnieku reģistrēšanai, komerciālu audzētavu definēšanu, kā arī radīt stingrākas pārkāpumu sankcijas un mudināt cilvēkus vairāk adoptēt, nevis pirkt lolojumdzīvniekus.
