Vairāk nekā pusei nāves gadījumu, kas saistīti ar darbu, cēlonis ir vēzis. Lai gan vēža iemeslus bieži vien noteikt nav vienkārši, samazināt kancerogēno vielu klātbūtni ir svarīgs solis, uzsvēra Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Tīsena.
Komisija rosina noteikt jaunas robežvērtības 13 kancerogēnām vielām. “Šobrīd aptuveni 20 miljoni strādnieku Eiropā ir pakļauti šo vielu ietekmei. Viens piemērs – ieelpojams kristāliskais silīcija dioksīds. Tie ir putekļi, kas rodas, strādājot ar silīciju, un tas ir nopietns ar darba vidi saistīta vēža ierosinātājs. Mūsu piedāvājums mainīs situāciju darbiniekiem, kuri saskaras ar šo vielu, it īpaši celtniecības nozarē. Tajā strādā 70% strādnieku, kam ir risks ieelpot kristālisko silīcija dioksīdu,” skaidro Tīsena.
Tomēr ir arī neapmierinātie. Paveiktais ir tikai mazs solis uz priekšu – tā paziņojis Eiropas Arodbiedrību institūts. Pats institūts uzskata, ka Eiropas Savienības līmenī robežvērtības būtu jānosaka 71 vielai. Arodbiedrību institūts nav apmierināts arī ar to, ka komisijas piedāvātās robežvērtības ir zemākas nekā šobrīd dažu dalībvalstu noteiktās. Komisija gan esot solījusi līdz šā gada beigām noteikt robežvērtības vēl 12 vēža ierosinātājiem.
Latvijā jau šobrīd tiek uzraudzīts, vai darbinieki nav pakļauti kancerogēno vielu ietekmei. Uzraudzītas tiek daudzas jomas, piemēram, strādnieki, kas demontē azbesta jumtus vai darbā saskaras ar cietkoka putekļiem. Riski saskarties ar vēzi izraisošām vietām ir daudzās un dažādās nozarēs.
“Tās nozares var būt daudz un dažādas, kur tiek izmatoti kancerogēnās vielas. Tā var būt ķīmiskā rūpniecība, kur kancerogēnās vielas ir kā izejvielas vai kādos produktos, vai kokapstrādē un mēbeļu ražošanā. Arī būvniecībā – azbesta demontāža vai būvmateriālu ražošanā,” saka Valsts darba inspekcijas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa–Rūtenberga.
Un Valsts darba inspekcijas veiktajām pārbaudēm esot rezultāti: “Ja inspektors darba vietā konstatē darbu ar kancerogēnām vielām, piemēram, azbestu saturošo materiālu demontāžu, tad inspektori pārbauda prasības, kas ir noteiktas normatīvajos aktos. Kopš 2015.gada 1.janvāra līdz šim brīdim konstatēti desmit pārkāpumi saistībā ar neatbilstošu darbu ar azbestu. Tā kā tas ir pierādījums tam, ka uzraudzība notiek arī šobrīd,” stāsta inspekcijas eksperte.
Kontroli var pastiprināt vienmēr, bet galvenā uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai – lai darba devēji zinātu par kancerogēnām vielām un meklētu iespējas tās aizstāt, skaidro Rūtiņa Rūtenberga.
Latvijai līdz ar izmaiņām jārēķinās, ka stingrākas varētu kļūt prasības cietkoksnes putekļu robežvērtībām, liecina Eiropas Komisijas dati. Šie putekļi izraisa deguna dobumu un blakusdobumu vēzi, arī aizdegunes vēzi, un ar cietkoksnes putekļiem Eiropas Savienībā darbā saskaras vairāk nekā trīs miljoni strādājošo.
