Otrdienas rīta pusē vienā no Gaujas Nacionālā parka aizsargājamajām daļām uz apsekošanu ieradās Valsts meža dienests (VMD) kopā ar vadošo meža entomologu. Īpašnieks norādījis uz egļu astoņzobu mizgrauža nopostītām priedēm.
Meža īpašnieces dēls Kārlis Zariņš sacīja: "Šogad es iegāju mežā, un tad nu es biju diezgan šokēts, kas te ir noticis."
Tā kā aprakstītā situācija ir netipiska, speciālisti ieradās ar zināmu devu skepses.
Meža entomologs Agnis Šmits, izpētot vienu no kokiem, sacīja: "Tā laikam būs taisnība, tas būs astoņzobu mizgrauzis, un priedē. Tas jau ir diezgan liels brīnums. Kāpēc lai viņš tādā badā būtu, lai ēstu priedi. (..) Principā tas ir tas pats, kas cilvēkam ēst salmus apmēram. Divreiz mūžā esmu redzējis, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ieskrien priedēs. Šeit nu ir šāda situācija. Neesmu redzējis, ka tiešām tik daudz priedes tiek apēstas. Nu, normāli šādā biotopā eglēm būtu jāaiziet bojā praktiski visām, kas ir kaut cik necik resnas. Un priedes būtu tās, kas izdzīvo."
Šādu pašu izbrīnu pauda arī VMD vecākais eksperts Vasilijs Kolačs, kurš mežā strādā četrdesmito gadu. "Uztraukums ir par to, ja tas mizgrauzis sāk ēst nepiemērotu sugu koku sugu, tas jau bišķiņ rada uztraukumu," piebilda Kolačs.
Kā situācija attīstīsies tālāk, speciālists vairījās teikt, jo tāda apjoma radītus priežu bojājumus, ko tiem nodarījis egļu astoņzobu mizgrauzis, arī viņš redz pirmoreiz.
"Es biju liels optimists un vienmēr cilvēkiem stāstīju, ka Latvijā bez meža nepaliksim, jo mums ir mistrotās audzes," sacīja Kolačs.
Parasti saimnieciskā mežā, atrodot šādu kaitēkli, iesaka vērsties VMD, kas savukārt, apstiprinot kaitēkļa klātbūtni, iesaka kokus nocirst kailcirtē un aizvākt, bet to vietā iestādīt jaunus. Bet konkrētās egles un priedes, kuras iznīcinājis egļu astoņzobu mizgrauzis atrodas Gaujas Nacionālajā parkā – aizsargājamā teritorijā, tajā skaitā vietā, kur ir veci vai dabiski boreāli meži. Te lēmums par koku likteni jāpieņem plašākam ekspertu lokam.
VMD šos brikšņus rāda kā piemēru tam, kas notiek, ja egļu astoņzobu mizgrauzi ignorē. Dažu gadu laikā egles nokrīt, to vietā saaug lazdas un cita veida krūmi.
Inficētie koki diezgan strauji iet bojā un krīt. Bet kaitēkļi, kas savairojušies vienā kokā, radījuši pēcnācējus vairāku desmitu koku nogalināšanai.
Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu par to, kā rīkoties ar šīm nopostītajām eglēm un priedēm, lems pēc iepazīšanās ar ekspertu atzinumu, kā arī tad, kad paši postījumus un to cēloni būs apskatījuši dabā.
