Vides fakti

Par pārtiku, kas nonāk atkritumos

Vides fakti

Kā mežā uzcelt zaru būdu

Par dzīvnieku izmantošanu laboratorijās

Dzīvniekus laboratoriskajos pētījumos izmanto retāk, taču šī prakse nav pārtraukta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dzīvnieku aizstāvji gadiem ilgi ir cīnījušies par dzīvnieku tiesību ievērošanu, diemžēl ilgu laiku neatrisināts jautājums bija dzīvnieku izmantošana laboratoriskajos pētījumos, taču izskatās, ka situācija ir mainījusies.

“Šobrīd mēs vairs nerunājam par divām karojošām frontēm: dzīvnieku aizsargi vienā pusē, kuri saka “nē”, un otrā pusē zinātnieki ar savām vajadzībām, ar saviem mērķiem. Šobrīd, manuprāt, visi strādā vienotam mērķim – palīdzēt cilvēkiem, palīdzēt dzīvniekiem, palīdzēt sugu saglabāšanā, kas ir ļoti aktuāli un kur ir vajadzība izmantot šos dzīvniekus,” pastāstīja Solvita Vība, “Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrības” valdes priekšsēdētāja.

Lai varētu visiem palīdzēt un neviens neciestu, daudzas valstis aktīvi praksē ir ieviesušas 3Rs metodi. Tā tiek atšifrēta kā “replacement” (aizstāšana), “reduction” (“samazināšana”) un “refinement” (“pilnveidošana”). 

“Trīs Rs ir daļa no dzīvnieku pētījumos lietotās metodoloģijas, ko veido trīs elementi: aizstāšana, samazināšana un pilnveidošana. Aizstāšana nozīmē, ka dzīvnieki netiek izmantoti, bet tiek aizvietoti ar citām alternatīvām. Samazināšana paredz, ka eksperimentos tiek izmantots mazāk dzīvnieku, savukārt pilnveidošana nodrošina dzīvnieku ciešanu mazināšanu, ja tie tomēr tiek izmantoti eksperimentos,” skaidroja Dr. Eliots Lillejs, Dzīvnieku aizsardzības organizācijas RSPCA un Lielbritānijas Farmakoloģijas biedrības biedrs.

Kopš 2013. gada, domājot par dzīvnieku labklājību, Eiropas Savienībā ir aizliegts dzīvniekus izmantot kosmētisko līdzekļu testēšanā.

“Skaidrojums ir pavisam vienkāršs, jo mums ir pieejamas alternatīvas metodes, kādā veidā un kā testēt šīs kosmētiskās vielas šūnu kultūrās un citas iespējas,” teica zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece Iveta Kociņa. 

LU Bioloģijas fakultātes vecākais eksperts, pētnieks Mārtiņš Borodušķis pastāstīja, ka laboratorijās pārsvarā tiek strādāts ar cilvēku un dzīvnieku šūnu un audu kultūrām. Tas nozīmē, ka tās ir izolētas kādreiz no dzīvnieka vai cilvēka audiem, bet faktiski dzīvnieku kā tādu šeit nav.

Šādas šūnas laboratorijas visbiežāk iepērk no šūnu bankām, atsevišķos gadījumos arī iegūst. Latvijas universitātes pētnieki ar šūnu paraugiem veic dažādus drošības testus.

“Vai teiksim substance ir droša lietojuma – lietojums var būt dažāds, sākot no kosmētikas un beidzot ar farmāciju,un tad ir efektivitāte: kā tad īsti funkcionē, kā darbojas uz organismu konkrētā viela. Mēs paši arī esam veidojuši mākslīgo ādu, kombinējuši ādas virsējā slāņa šūnas ar dziļākā slāņa šūnām un veidojuši šādu struktūru, jo tas no testa viedokļa ir daudz relevantāk, ka mums nav tikai viena tipa šūnas, kas nonāk saskarsmē ar aktīvo vielu, bet jau šāds te trīsdimensionāli audi,” norādīja Borodušķis.

Līdz šim ir pierādījies, ka bez kosmētisko līdzekļu testēšanas uz dzīvniekiem tik tiešām var iztikt, tādēļ Eiropas Savienība plāno panākt šī aizlieguma attiecināšanu visā pasaulē. Plāns esot uz 2023. gadu lūgt arī citas valstis, piemēram, Ameriku un Ķīnu, ieviest šo aizliegumu, jo šobrīd tas ir pietiekami pamatots lūgums – ir attīstījušās tehnoloģijas un modernie instrumenti. 

Tomēr ne visos gadījumos varam iztikt bez dzīvniekiem.

“Tā tiešām ir ētikas dilemma, organizācija, kurā es strādāju Anglijā, ir pret dzīvnieku izmantošanu pētījumos, bet mēs zinām, ka dzīvnieku izmantošana eksperimentos ir legāla, tā turpinās un tādēļ mēs cenšamies sadarboties ar zinātniekiem, lai mazinātu ietekmi uz dzīvniekiem, ieviešot 3Rs,” situāciju raksturoja Lillejs. 

Arī zinātnieki skaidro, ka daudzos gadījumos ar šūnu un audu pētījumiem laboratorijā vien nepietiek – ir nepieciešams dzīvs organisms.

Tas tā ir tālab, ka organisma kopējo atbildi, kurā iesaistīta arī imūnsistēma un CNS, nevar izvērtēt, izmantojot vien audus vai šūnu kultūras. 

Statistika liecina, ka aptuveni 60% gadījumu eksperimentos tiek izmantotas peles, tad seko žurkas, kas veido ap 20 procentiem, un tad – zebras zivis, kuras kļūstot arvien populārākas. Porto Universitātes 3Rs Pētījumu un inovāciju institūta vadošais pētnieks Dr. Nuno Enrike Franko skaidroja – lai arī var šķist, ka zebras zivīm mums nav nekā kopīga, šāds šķitums ir maldīgs: “Starp dažādām dzīvnieku sugām ģenētiskā līmenī ir daudz kopīga. Protams, primāti ir mums daudz tuvāki, taču arī zebras zivs ir mugurkaulnieks, bet parasti mēs par zivīm domājam kā tiem citplanētiešu radījumiem, kas dzīvo pilnīgi citā vidē un neelpo gaisu tā, kā to darām, mēs, taču ģenētiski mēs tām esam ļoti tuvi. Starp citu, ļoti daudz par ģenētiku esam uzzinājuši, pētot mušas, un muša taču mums galīgi nav līdzīgas, bet ģenētiskie mehānismi ir tie paši.

3Rs metode, kas paredz dzīvnieku izmantošanas samazināšanu, aizvietošanu un pētījumu darba gaitas pilnveidošanu, būtībā jau ir integrēta mūsu likumdošanā, kas paredz stingru kontroli pār dzīvnieku audzētājiem un to izmantotājiem pētījumos. Tāpat uzraudzība notiek arī Eiropas Savienības līmenī – katrai valstij ik gadu ir jāsniedz ziņojums par veiktajiem eksperimentiem.

Eksperti gan norāda – ar katru gadu izmantojamo dzīvnieku skaits samazinās, jo ļoti sekmīgi tiek ieviestas daudzas alternatīvas bez dzīvnieku izmantošanas metodes.

Eiropā eksperimentos tiek izmantoti vairāk nekā 10–11 miljoni dzīvnieku katru gadu, bet Latvijā vidēji pēdējo gadu laikā  – ap 5 tūkstoši dzīvnieku. 

2017. gadā Latvijā pētījumos tika izmantotas aptuveni 3000 peles un 2000 žurkas, kā arī 140 sikspārņi, lai pētītu to uzvedību un saslimšanas. Būtiski, ka dzīvnieki pētījumos tiek izmantoti ne tikai, lai palīdzētu rast risinājumus cilvēku problēmām – jo arī paši dzīvnieki slimo.

Dzīvnieki tiek izmantoti, piemēram, ļaundabīgo audzēju ārstēšanas, sirds asinsvadu slimību ārstēšanas pētniecībā. Dzīvniekiem ir daudz moderno slimību, kuras ir ietekmējis piesārņojums, klimata pārmaiņas, un bailes, ka daudzas sugas izmirs, ir pamatotas.  

Mūsdienās bez dzīvnieku izmantošanas laboratoriskajos pētījumos vēl pavisam iztikt nevaram, tomēr varam panākt, lai tos izmantotu retāk vai arī, lai gadījumos, ja tos tomēr izmanto, lai tas notiktu pēc iespējas humānāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti