4. studija

Kādas atlaides sabiedriskajā transportā pienākas represētām personām?

4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

Kāpēc netiek organizētas vislatvijas labdarības akcijas pamesto dzīvnieku glābšanai?

Dzīvnieku uzturēšanai patversmēs trūkst līdzekļu; aicina organizēt vienotu atbalsta kampaņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji 80 tūkstošus eiro ziedojuši dzīvnieku patversmēm. Kopumā "Ziedot.lv" vērsušās septiņas dzīvniekus pārstāvošas organizācijas, kurām bijis nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, piemēram, veterinārmedicīnisko izdevumu segšanai. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija"skatītāja jautā – kāpēc Latvijā netiek organizētas lielas labdarības akcijas ar skaļām reklāmām, radio un televīzijas maratoniem, kas vismaz reizi gadā palīdzētu visiem pamestajiem dzīvniekiem?

Dzīvnieku patversmes un biedrības Latvijā ir tās, kuras cīnās ar cilvēku bezatbildības un cietsirdības sekām. Tajās nonāk dzīvnieki, kuri saimniekiem kļuvuši lieki, palikuši uz ielas, turēti nožēlojamos apstākļos, kā arī piedzīvojuši prātam neaptveramu cietsirdību. Informācija Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā liecina, ka patlaban Latvijā ir 26 dažādas organizācijas, kuras sniedz dzīvnieku patversmes pakalpojumus. To galvenais ienākums ir pašvaldību finansētās 14 dienas, kas ierēdņiem šķiet pietiekams laiks, lai dzīvniekam tiktu atrastas jaunas mājas. Teorētiski pēc šīm divām nedēļām suns vai kaķis būtu jāiemidzina, bet Latvijas patversmēs ne vienmēr tā notiek.

"Tā kā mēs esam "No-kill" organizācija, tad mēs šos dzīvniekus nevis eitanizējam, bet meklējam viņiem mājas, un viss šis finansiālais slogs pārveļas uz ziedotāju un uz mūsu pleciem," skaidroja dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere. "Ir pozitīvie stāsti, kad dzīvniekam var atrast mājas pāris nedēļu laikā, un ir situācijas… Mums ir kaķi, kas pie mums dzīvo gadu."

Patlaban no cilvēku empātijas un ziedojumiem ir atkarīga tūkstošiem pamestu dzīvnieku veselība un labturība visā Latvijā, tomēr neviens vēl nav saņēmies organizēt vienotu atbalsta kampaņu visām dzīvnieku mītnēm. Patversmes to dara pašas, kā prot. Piemēram, patversmē "Ķepu ķepā" patlaban dzīvo vairāki desmiti kaķu un vairāk nekā 100  pamestu suņu. Arī mājlopi, mājputni un pat stirna. Sākoties energoresursu krīzei, patversmē nonākuši arī šķirnes suņi. "Ķepu ķepā" vadītāja raidījumam pastāstīja, ka, piemēram, Ķīnas cekulainais suns, kurš šobrīd dzīvo patversmē, pieradis būt kopā ar cilvēku, un tāpēc pirmās trīs dienas nav gribējis ēst. Gundega no rītiem ieviesusi rituālu – paturēt dekoratīvo suņuku klēpī un samīļot.   

Lai nebūtu jāuztraucas par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, barību, komunālo rēķinu nomaksu un darbinieku algām, mēnesī "ķepām" būtu nepieciešami 22 tūkstoši eiro. Tomēr par šādiem ienākumiem patversmē var tikai sapņot. Šo cilvēku ikdiena ir nemitīga shēmošana, kā iztikt ar esošo finansējumu, kā piesaistīt līdzekļus.  

"Šobrīd ir ļoti smagi. Mēs esam par to domājuši. Tie nav ne skaisti, ne forši lēmumi. Tad ir jāsaprot, kas ir humānāk – ļaut šim dzīvniekam nomirt bada nāvē vai šo dzīvnieku eitanizēt. Ja ir jāpieņem tādi mēri, tad jautājums, cik mēs kā sabiedrība esam auguši? Cik mēs kā sabiedrība esam gatavi atbildēt par šiem dzīvniekiem, jo viņi jau nenokrīt mums no gaisa," uzsvēra Bidere.

Lielākā dzīvnieku patversme Latvijā "Ulubele", kurā patlaban mājo vismaz 500 dažādu dzīvnieku, gada nogalē lūdza sabiedrības palīdzību, jo pietrūka 1612 eiro, lai apmaksātu izdevumus 150 patversmes senioriem un smagi slimajiem dzīvniekiem. Kopumā bija nepieciešami 16 tūkstoši eiro. Patversme ziedojumu vākšanai bija izvēlējusies labdarības platformu "Ziedot.lv". "Ulubelē" visu dzīvnieku labturībai un veterinārmedicīnas pakalpojumiem dienā nepieciešami vismaz 1500 eiro; mēnesī tie ir vairāk nekā 45 tūkstoši eiro.

"Mēs cenšamies piesaistīt ziedojumus gan konkrētu akciju veidā, gan ilgstoši mēs sadarbojamies ar to pašu "Ziedot.lv" organizāciju jau ļoti ilgus gadus, un liels paldies viņiem. Tāpat mūs atbalsta gan mūziķi, gan draugi, gan uzņēmēji. Nupat Ziemasvētkos bija brīnišķīga koncertturneja "Tev tuvumā" pa Latvijas dievnamiem, un arī tur mūziķi bija izvēlējušies atbalstīt "Ulubeles" suņus. Apmeklētāji ziedoja 4859 eiro, tā ka tas ir ļoti ievērojams atbalsts," stāstīja dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

Patversmē "Mežavairogi" ir gatavi "savilkt jostu", maksājot augstos elektrības rēķinus un citus izdevumus, kas saistīti ar dzīvniekiem. Patlaban te mīt vairāk nekā 70 suņu.

"Jebkura palīdzība, jebkurš ziedojums ir ļoti nepieciešams. Bet, apzinoties to, ka cilvēkiem šobrīd ir diezgan grūti pašiem tikt galā ar savām ikdienas lietām, mēs neuzdrīkstamies uzstāt – ziedojiet mums šobrīd!"

atzina dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.

Par laimi, atsaucīgu cilvēku netrūkst. "Mežavairogos" sastaptais Andris Lasmanis par saviem līdzekļiem uz patversmi regulāri ved palīgus, kuri gatavi izstaidzināt suņus. Pusgada laikā viņš savā privātajā labdarības akcijā iesaistījis jau 15 cilvēkus.

"Pats leju degvielu, pats braucu. Jā, ar prieku to daru, man pēc tam ir liels gandarījums, kad pēc tam suņiem paskatos acīs, un viņi gaida. Man ir liels gandarījums, es pat nedomāju par degvielu, ne par izmaksām, man vienkārši tas patīk," pauda Andris.

Vēl viena iespēja, kā palīdzēt dzīvniekiem patversmēs, ir katram, kurš nodod depozīta taru teju 1000 taromātos visā Latvijā.

"Kopā ar iespēju izmaksāt ir iespēja ziedot. Izvēlamies kādu no trīs iespējām, attiecīgi – patversmju dzīvniekiem, trūcīgiem senioriem vai arī Ukrainas bērniem. Patreiz tie ir vismaz 5000 eiro, kas no 8. decembra līdz šim brīdim ir ziedoti. Vidēji dienā mēs redzam, ka tie ir 300 eiro, kas tiek ziedoti tieši dzīvnieku patversmēm caur taromātiem," informēja SIA "Depozīta iepakojumu operators" Loģistikas un pieņemšanas infrastruktūras direktors Gatis Galejs.

"4. studija" aptaujāja tikai trīs zināmākās patversmes Latvijā, bet grūti ir visiem dzīvnieku glābējiem. Sociālajos tīklos aicinājumi ziedot kaķu un suņu labturībai redzami katru dienu. Tomēr, atgriežoties pie raidījuma skatītājas jautājuma, –  kāpēc Latvijā netiek organizēta vienota labdarības akcija?

Labdarības portāla "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norādīja, ka šādu iniciatīvu nevar radīt cilvēki no malas, taču, ja patversmes apvienotos, viņasprāt, šādai akcijai būtu atsaucība.

"Jānāk idejai no pašām patversmēm, viņām jābūt aktīvām, jāiet meklēt atbalstītājus, un es ticu, ka ir gan cilvēki, gan uzņēmumi, kas ir gatavi atbalstīt šādas kampaņas," apstiprināja Dimanta.

Savukārt patversmes "Mežavairogi" vadītāja ieteica negaidīt kampaņas, ja ir vēlēšanās palīdzēt dzīvniekiem, jo "katra patversme novērtēs ikvienu centu, kurš tiks ziedots, un izmantos to lietderīgi".

Diemžēl Latvijā pārāk daudz kas – gan īpašo bērnu ārstēšanās, gan senioru aprūpe un dzīvnieku labturība – ir atkarīgs no ziedotāju aktivitātes. Vai šāda situācija ir normāla un risināšana būtu jāuzņemas sabiedrībai? Tikmēr dzīvnieku patversmes visas kā viena norāda – likumi, kas pasargātu no kaķu un suņu nelegālas pavairošanas, nedarbojas. Un vēl – viņi zina, ka jau janvāra otrajā pusē patversmes, kā katru gadu, pārpildīs kustīgās, pūkainās, negribētās ''svētku dāvanas''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti