Pavisam nesen Latviju pāršalca šausminošs gadījums Garkalnē – tur pamestā dārzā necilvēcīgos apstākļos, vecos un netīros ūdeļu būros, bez ūdens un barības, tika turēti 45 kaķi. Tie piederēja kādai dzīvnieku audzētājai un bija paredzēti pārdošanai kā bobteila kaķēni.
Kā pastāstīja dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāvji, būriem nebija nojumes, tie bija apklāti ar caurspīdīgu plēvi, kas 20 grādu karstumā situāciju padarīja vēl ļaunāku.
Diemžēl šis ir viens no daudzajiem gadījumiem, kad Latvijā rupji tiek pārkāptas dzīvnieku labturības prasības. Un tas iezīmē situāciju – cilvēki ir gatavi par lētu naudu pirkt it kā šķirnes dzīvniekus bez dokumentiem, savukārt audzētāji naudas gūšanas nolūkā ignorē jebkādas normas.
Kā pastāstīja “Ulubeles” pārstāvji, ārsta apskatē tika konstatēts, ka gandrīz visiem kaķiem ir ausu ērce. Viens dzīvnieks bija gandrīz akls, viens – akls, un kādu kaķēnu nācās uzreiz vest uz klīniku, kur tas diemžēl neizdzīvoja.
Dramatiska situācija iezīmējas arī likuma pusē.
Izrādās, atbildība par klaju dzīvnieka mocīšanu ir tikai audzētāja ētiskie apsvērumi. Dzīvnieku turēšana un pavairošana netiek kontrolēta ne no vienas institūcijas puses
un arī konstatēto pārkāpumu gadījumos likumdevēju iestāžu rokas ir par īsām.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Mairita Riekstiņa apstiprināja, ka ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību var nodarboties jebkurš, ievērojot tos nosacījumus, kas attiecas uz tirgošanu un pavairošanu.
“Nepieciešama vien izziņa par to, ka izieta apmācība par dzīvnieku labturības prasībām. Šādu izziņu var iegūt pie jebkura veterinārārsta, kinologa vai biologa. Tomēr arī šo procesu atbilstību reālajai ikdienas situācijai neviens neuzrauga,” skaidroja Riekstiņa.
Dienesta pārstāve piekrīt, ka situācija ir slikta, taču darīt neko nevar. Normatīvie akti ir novecojuši, kaut kādi grozījumi un priekšlikumi esot iesniegti, bet pagaidām izmaiņu nav. Dienests arī nav tiesīgs veikt nekādas preventīvas pārbaudes.
“Likums neparedz nevienam veikt šādus kontrolpirkumus. Mēs pārbaudes veicam tad, ja esam saņēmuši kaut kādu informāciju par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, to skaitā par dzīvnieku pārošanu un tirdzniecību. Tad mēs arī šīs kontroles veicam, bet kontrolpirkumus neveicam – mums nav tiesību uzdoties par dzīvnieku pircējiem,” teica Riekstiņa.
Arī sods, ja tiek pierādīti labturības prasību pārkāpumi, ir šokējoši mazs. Par pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Likumdošana paredz arī kriminālatbildību, taču tikai par cietsirdīgu izturēšanos. Lielākoties tirdzniecības un pārošanas gadījumā tiekot piemēroti administratīvi sodi, stāstīja Riekstiņa.
Kamēr uzraugošās institūcijas meklē un meklē risinājumus, dzīvnieku vairotāji darbojas netraucēti. Viņus aizsargā izmeklēšanas process un, protams, datu aizsardzības likums.
Kāds runcis astoņus gadus ticis turēts būrī un pelnījis bobteilu pavairotājai naudu. Kad kļuvis vaislai nederīgs, atgādāts patversmē, kur to ieraudzīja Baiba. Viņa nevarēja runčukam paiet garām. Kaķa veselība bija briesmīgā stāvoklī – aknu iekaisums, alerģija no pārtikas un stresa, āda vairākās vietās nokasīta līdz kaulam. Apskatē pie ārsta atklājies šokējošs fakts – kaķa mutē bija nolauzti ilkņi.
Baibas mājās dzīvo daudzi izglābti kaķi, arī Runčuks jau atkopjas un saimniecei izrāda savu pateicību. Bet notikušais šokējis arī pieredzējušo dzīvnieku glābēju.
Viņa iesaka dzīvnieku pavairotājus sodīt ļoti bargi – no daudzu tūkstošu naudas sodam līdz reālai brīvības atņemšanai. Un – visiem atklājot viņu vārdus! Runčuks ir skarbs piemērs tam, kāda ir patiesā cena lētam šķirnes dzīvniekam.
Pat ja jūs plānojat pirkt mīluli no sludinājuma un domājat – šķirni apliecinoši dokumenti nav svarīgi, kaķēnu vai kucēnu gribēsiet tikai sev, jo uz izstādēm neiesiet, jūs vienalga šādā veidā atbalstāt šo nežēlīgo biznesu.
Tāpēc ikvienam, kurš tomēr vēlas iegādāties šķirnes dzīvnieku, noteikti jānoskaidro fakti, kas apliecina, ka mīlulis nāk no legālas audzētavas un nav turēts neatbilstošos apstākļos.
Kamēr iztrūkst nopietna kontroles mehānisma, diemžēl vienīgā cerība situācijas uzlabošanā ir līdzcilvēku iesaiste un nepalikšana vienaldzīgiem.
Arī “Ulubeles” vadītāja Ilze Džonsone aicina visus līdzcilvēkus, kas redz vai dzird ko aizdomīgu, neklusēt, bet gan ziņot atbildīgajiem dienestiem – Valsts policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai rakstīt uz Dzīvnieku policiju. Viņa arī uzsver – fotogrāfijas un videomateriālus var pārsūtīt patversmei vai Dzīvnieku policijai un tādējādi saglabāt anonimitāti.
