4. studija

4. studija

4. studija

«Neredzamā» stacija: kāpēc vilcieni nepietur Milzkalnē?

Kā rīkoties, redzot uz ielas pamestus kaķēnus vai kucēnus?

Dzīvnieku patversmes vadītāja: Klaiņojošus kaķēnus reizēm labāk atstāt vienus

Šobrīd gan savvaļas, gan mājdzīvniekiem ir mazuļu laiks. Šajā periodā nereti gadās ieraudzīt vientuļus kucēnus vai kaķēnus, taču cilvēkam nevajadzētu tos uzreiz uzskatīt par pamestiem un ņemt savā aprūpē, norādīja dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. Tā vietā viņa aicina vispirms būt vērīgiem un novērtēt, vai dzīvnieku mazuļi patiesi ir atstāti vieni.

“Ja pamanāt saulītē kaķēnus, nevajag mēģināt viņus uzreiz ņemt un nest projām. Kaķenes šādi rūpējas par saviem bērniem –  pārnes viņus no vienas vietas uz otru. Nevajag bērniem atņemt mammu un mammai atņemt bērnus,” uzsvēra Džonsone.

Arī dzīvnieku patversmes „Dzīvnieku draugs” direktore Solvita Vība uzsver, ka kaķēnus nevajag uzreiz mēģināt noķert. Iespējams, turpat blakus atrodas mamma, kura mazuļus nav pametusi un  pati varēs tos izbarot. “Bieži cilvēki ir atnesuši uz patversmi pavisam mazus, tikko dzimušus kaķēnus, kuri ir jābaro divus mēnešus no pudelītes,” pieredzē dalījās Vība.

Kaķēnus vēlams kādu brīdi vērot attālināti un skatīties, vai pie tiem atnāks mamma. Tikai gadījumā, ja tas nenotiek, var sākt domāt par kaķēnu ņemšanu savā aprūpē vai nodošanu kādas dzīvnieku aizsardzības organizācijas paspārnē.

Vispirms var sazināties ar organizāciju “Dzīvnieku policija”, kas palīdzēs atrast kādu vietējo dzīvnieku aizsardzības organizāciju. “Noteikti nevajag darīt tā, ka vispirms dara un pēc tam domā jeb, pareizāk sakot, nedomā – paņem kaķus somā vai kastītē," uzsvēra Džonsone.

Patversmes vadītāja norādīja, ka ielas kaķu ir ļoti daudz un visiem pagaidu mājas ne vienmēr var palīdzēt. Katra klaiņojošā kaķa stāsts lielā mērā ir atkarīgs no atradēja un viņa gatavības pašam iesaistīties situācijas risināšanā.

Rīdzinieki jautājumos, kas saistīti ar klaiņojošiem, bezsaimnieka un savvaļas dzīvniekiem, var vērsties arī Rīgas domē (RD), zvanot dispečeru dienesta tālrunim uz numuru 67 558 855. RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa stāstīja, ka Rīgas pašvaldībai ir noslēgti vairāki līgumi gan par klaiņojošo dzīvnieku notveršanu, gan to aprūpi, kā arī veterinārmedicīnisko palīdzību un uzturēšanu dzīvnieku patversmē.

Ja atrastais dzīvnieks ir cietis, speciālisti to nogādā “Beinerta veterinārajā klīnikā”, kur tas drīkst uzturēties vienu diennakti. Ja tas ir savvaļas dzīvnieks, to pēcāk atlaiž dabā, ja mājdzīvnieks – nogādā patversmē.

Savukārt, ja pēc vizuālām pazīmēm izskatās, ka ar dzīvnieku viss ir kārtībā, tos notver organizācijas “Dzīvnieku policija” pārstāvji un pēc tam nogādē patversmē “Ulubele” vai “Labās mājas”. Pašvaldība maksā par 14 uzturēšanas dienām, kā arī par šo dzīvnieku aprūpi un veterinārmedicīnisko palīdzību. Pēc 14 dienām dzīvnieks nonāk patversmes pārziņā, un tad tā uzturēšana tiek nodrošināta no patversmes ziedojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti