Dienas ziņas

ES apsver jaunas sankcijas pret Krieviju

Dienas ziņas

Mājsēdes pārkāpumus konstatē joprojām

Dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk suņu

Dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk suņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējā laikā dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk klaiņojošo suņu, un palielinās to noklīdušo dzīvnieku skaits, kuri atgriežas pie īstajiem saimniekiem. Iemesli tam esot gan attālinātais darbs, kas ļauj vairāk pieskatīt dzīvniekus, gan sterilizācijas programmas, gan arī apzinīgāka saimnieku attieksme pret suņu čipošanu un čipa reģistrēšanu.

Daudzbalsīgs suņu koris dzīvnieku patversmēs sagaida ikvienu apmeklētāju, un katrs no tās iemītniekiem cer, ka šoreiz pienākusi viņa kārta doties mājās. Pandēmijas pirmajā vilnī dzīvnieku patversmes ziņoja par potenciālo adoptētāju pieplūdumu, tomēr visās uzrunātajās patversmēs izvērtēšana bijusi stingra, tāpēc atpakaļ atgrieztu dzīvnieku neesot.

"Es piedāvāju vest pastaigā suņus, ievērojot visus drošības pasākumus, un nākt, kad ir sniegs, kad ir dubļi, kad ir lietus. Un tad jau cilvēki arī izvērtē. Viens otrs bija arī no potenciālajiem adoptētājiem. Tad, kad no rīta saka, ka sāp galva un nebūs uz pastaigu, tad es saku – ja ir suns mājās, kas tad notiek? Vārdu sakot, tādi eksāmeni bija," pastāstīja Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Simona Grundule.

Otrajā pandēmijas vilnī pastiprināta interese par adopciju vairs neesot tik izteikta, bet labā ziņa ir tā, ka patversmēs nonākot mazāk suņu.

"Varu ar atvieglojumu pateikt, ka patversmēs vairs beidzot nav šī sajūta, ka vietas nav, bet suņi nāk iekšā.

Daudzās Latvijas suņu patversmēs ir brīvas vietas. Ir patversmes, kurās dzīvo pavisam maz suņu, un tas ir ārkārtīgi labs rādītājs, jo ļoti liela daļa suņu atgriežas pie vecajiem saimniekiem. Tie ir gandrīz 40% no noķertajiem suņiem, kuri aiziet atpakaļ pie vecajiem saimniekiem," stāstīja dzīvnieku patversmes ''Mežavairogi'' vadītāja Danuta Priede.

Viņa uzskata, ka labie rezultāti panākti, jo dzīvnieku saimnieki kļuvuši atbildīgāki – suņi vairāk tiek ne tikai čipoti, bet arī reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā.

"Katru gadu šī tendence pieaug. Šis palielinājums nav ar tādu milzīgu lēcienu. Tie ir 1–2% gadā, šie atgrieztie suņi. Šogad ir par 2% vairāk nekā pagājušajā gadā, un tas nozīmē, ka tā ir mērķtiecīga, stabila augšupeja," norādīja Priede.

To, ka patversmēs nonāk mazāk klaiņojošu suņu, apstiprina arī Saldus un Tukuma patversmēs, tomēr, viņuprāt, tas vairāk ir pandēmijas nopelns un arī sterilizācijas organizēšana.

"Cilvēki neiet uz darbu. Paši sēž mājās, un tad jau arī tie dzīvnieki sēž mājās. Un mēs ļoti aktīvi piedāvājam sterilizāciju. Un mūsu uzstādījumi ir kaut kādus panākumus nesuši. Mums pēdējos gados ir maz kucēnu kastītēs," sacīja Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Grundule.

Lauksaimniecības datu centra mājdzīvnieku reģistrā 2020. gadā reģistrēti 18 607 suņi. Kā atzīst reģistra uzturēšanas nodaļas vadītāja, tendence  piereģistrēt čipus esot manāma, bet tas neesot straujš kāpums.

"Vidēji mēnesī 1700, un tagad decembrī arī bija 1700, tad var teikt, ka tas ir stabili. Varētu ņemt vērā, ka tie varbūt ir arī jaunie suņi, jo likumdošana drusciņ izmainījās, un nu jau no četru mēnešu vecuma jāsāk reģistrēt. Tas ir ļoti atkarīgs arī katrai pašvaldībai, cik viņas aktīvi iesaistās šajā darbā un cik ieinteresēti iedzīvotāji ir reģistrēt suņus," norādīja centra Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete.

Suņu reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra vienotajā dzīvnieku reģistrā ir obligāta no 2017. gada 1. janvāra. Pašreiz tajā reģistrēti gandrīz 166 tūkstoši suņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti