Četrus gadus veco Maksi patversmē nogādāja kopā ar viņa brālīti, kad aizsaulē aizgāja viņu saimniece. Maksim bija grūti aprast ar dzīvi patversmē, jo visu savu mūžu viņš bija pavadījis īstās mājās – mīlēts un aprūpēts.
Viņam bija ļoti vajadzīgs cilvēks - kāds kuram dāvāt savu mīlestību. Un viņš sev tādu atrada - Vladimiru Mihailovu.
Kad Vladimirs ieradās patversmē, tieši Maksis bija tas, kurš pirmais pie viņa pieskrēja, it kā juzdams, ka tas patiešām būs viņa īstais saimnieks.
Vladimirs ir pārliecināts, ka tā nav nejaušība. Maksis ir ļoti līdzīgs viņa aizsaulē aizgājušajam Kazimiram. Viņaprāt, Kazimirs no mākoņa maliņas ir parūpējies par to, lai viņam vecumdienas nebūtu jāpavada vientulībā.
Kazimira zaudējums Vladimiram bija smags pārdzīvojums. Kopā taču bija aizvadīti 26 gadi.
Tieši Makša ienākšana Vladimira dzīvē palīdzēja viņam vieglāk samierināties ar to, ka Kazimira vairs nav.
Jau kopš pirmās dienās Maksis pie Vladimira jūtas kā mājās. Un arī saimnieks viņu ļoti lutina.
Maksim pats svarīgākais ir, lai kāds viņu samīļo. Kaķītis ir gatavs 24 stundas diennaktī malt savas dzirnaviņas saimnieka klēpī pateicībā par to, ka tiek glāstīts.
Vladimirs spriež, ka tagad pašam arī vēl nāksies dzīvot ilgi. Nebūtu taču godīgi pamest savu draugu. Tāpēc arī LTV raidījums "Ķepa uz sirds" aicina - nepārkāpjam savas 2016.gada nopietnās apņemšanās - un novēl katram kādu, ko samīļot šajā jaunajā gadā.
