Suni Ralfu atrada Bolderājas mežā. Viņš bija izkāmējis, jo bijušais saimnieks to atstāja pieķēdētu pie koka. Dzīvnieks nu ir pilnībā atveseļojies, bet PVD un Valsts policija joprojām nav sakārtojuši dokumentus, kas ļautu suni adoptēt, stāsta Dzīvnieku patversmes "Ulubele" juriste Santa Jākabsone.
“Pārsvarā tas notiek jebkurā izņemšanā. Reti kad dokumenti tiek nokārtoti uzreiz. Mums parasti ir jāpalīdz viņiem to izdarīt bezmaz vai, tā kā esam vienīgie, kuriem interesē dzīvnieku liktenis,” uzskata “Ulubeles” pārstāve.
Likums paredz - kamēr nav dokumentu par suņa jeb likuma izpratnē - īpašuma, mantas - izņemšanu un nodošanu patversmei, valsts nesedz izdevumus par laiku, ko dzīvnieks pavada patversmē. Tikai tad, kad atbildīgā iestāde - VP vai PVD - par to ziņo Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tā patversmēm visu iztērēto atmaksā.
PVD pārstāve Mairita Riekstiņa nenoliedz, ka lietu izskatīšana mēdz arī ievilkties, jo ir jāizskata liels skaits dokumentu un jāuzklausa visas iesaistītās puses.
Piemēram, nesen konfiscētie 23 kaķi bija atstāti dzīvoklī pilnīgi vieni un dzīvoja antisanitāros apstākļos. Lietas izskatīšana ir apstājusies, jo kaķu saimniece ir slimnīcā un nav iespējams uzklausīt viņas viedokli.
“Ja ir runa par administratīvās lietas izskatīšanas ilgumu, tad šis laiks varētu būt pat līdz deviņiem mēnešiem. Ja ir runa par kriminālprocesu, šie termiņi varētu būt vēl ilgāki. Protams, ir situācijas, kad kaut kas neiet tik ātri, bet katrā ziņā neviens speciāli nevelk garumā, tas arī ir skaidrs,” stāsta Riekstiņa.
Dzīvnieku patversmes "Ulubele" video no dzīvokļa, kurā atrada 23 kaķus
Tomēr visu šo laiku patversmei dzīvnieks ir jābaro un jākopj par saviem jeb ziedotāju līdzekļiem. “Summa diezgan liela sanāk. It īpaši pēdējā gadījumā, kad bija 23 kaķi. Jūs iedomājaties, ka 23 kaķi ir jābaro, jāveic veterinārā apskate un tas viss diezgan daudz maksā,” atklāj Santa Jākabsone no "Ulubeles".
Dzīvnieku patversme uzskata, ka VP nespēj sastrādāties ar PVD.
Valsts policija, kamēr nav iepazinusies ar dzīvnieku patversmes “Ulubele” vēstuli, nekādus komentārus nesniedza. Taču Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Mairita Riekstiņa šādu apgalvojumu noraida. “Jebkurā gadījumā es tā neuzskatu. Sadarbība mums ir lieliska, jo mums policija atsaka sadarboties, un arī mēs iespēju robežās sadarbojamies ar viņiem. Bet ir jānodala tas, kuras iestādes lietvedībā ir šī lieta,” stāsta Riekstiņa.
Proti, ja dzīvniekus konfiscē PVD, viņi ir atbildīgi par to, lai lieta pēc iespējas ātrāk tiktu izskatīta. Ja to dara cita iestāde, par to atbildīgi ir viņi.
Patversmē skaidro, ka nenoformētu dokumentu dēļ šie dzīvnieki atkal var nonākt pie iepriekšējiem saimniekiem.
Ja nav dokumentu, patversmēm nav tiesību dzīvniekus neatdot. Tas gan nekad vēl nav noticis. Tātad jautājums ir par naudu un dzīvnieka ātrāku atdošanu labiem saimniekiem, un te vienīgais risinājums ir samazināt birokrātiju.
