"Būs jātiek galā ar daudzām personībām. Nebija divu vienādu skatienu uz mani. Tā kā Olimpa kalnā, dievību daudz! Viens nāk pretī, grib, lai viņu paglauda uzreiz. Viens skatās uz mani, ko es te esmu ievilcies viņa teritorijā. Lasies! Daži atkal uzreiz draudzīgi, grib parunāties," pirmajos iespaidos dalās aktieris.
Kristaps atzīst, īstenībā ir diezgan interesanti ar dzīvniekiem runāt latviski.
"Ar savējo es latgaliski runāju, tā ir tāda kā saruna ar sevi. Un tad sanāk, ka es ar savu kaķi arī tieši tāpat runāju. Viņš arī saprot vairākās valodās," stāsta Kristaps.
Runājot par teātri, aktieris atzīst, ka Dailes teātrī spēlē izrādēs, bet ar jaunām izrādēm gan iepauzējot.
"Un viena ļoti svarīga detaļa - es esmu tēvs uz diezgan lielu slodzi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es ar teātri mazliet piebremzēju, jo teātris prasa 25 stundas diennaktī. Kad piedzima mans dēls, tad ejot prom, viņš gulēja. Kad nācu mājā,s viņš jau gulēja, un tad domāju - strādāju, lai bērniem būtu labi, bet es tak viņus neredzu,” atzīst Kristaps.
Bet, darbojoties patversmē, Kristaps jau noskatīja krustbērnu.
"Divus gadus vecajai suņu meitenei Pifai bija saimniece. Viņa bija ļoti veca un aizgāja laikam uz pansionātu. Labi, ka uz šejieni atveda, nevis uz ielas. Un tagad Pifiņa meklē jaunus saimniekus,” stāsta Kristaps.
