Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad veicis vairāk kā 600 pārbaudes, kas saistītas ar mājas (istabas) dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Aptuveni viena trešdaļa no sūdzībām izrādījušās pamatotas. Diemžēl reizēm nākas konstatēt arī cietsirdīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem.
“Par cietsirdību var uzskatīt ne tikai darbību, bet arī bezdarbību. Sišana būtu darbība vai dzīvnieka spīdzināšana. Atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī būtu uzskatāma jau par bezdarbību, tieši tāpat kā ilgstoša badināšana vai ūdens trūkums. Tas arī tiek uzskatīts par cietsirdīgu izturēšanos,” skaidroja PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Lai izglītotu sabiedrību un nākotnē mazinātu šādu gadījumu skaitu, dzīvnieku patversme “Ulubele” jau 11 gadus aicina bērnus no skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm uz “Cilvēcības stundām”.
“Tā ir nenovērtējama iespēja bērniem atbraukt uz patversmi, apskatīties kas te notiek, iepazīties ar patversmes ikdienu, iepazīties ar iemītniekiem. Mums ir vairāk nekā 500 iemītnieki katru dienu. Kopā ar bērniem izstaigājam suņu voljēru takas, ieskatāmies kaķu mājās, iepazīstamies ar lieliem un maziem “Ulubeles” iemītniekiem,” stāstīja dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Tā nav ekskursija pa patversmi, tā ir saruna, uzvēra “Ulubeles” pārstāvji. Katram dzīvniekam ir savs stāsts, kā viņš te nokļuvis un iedzīvojies. Tāpat katram ir savs vārds, rūpes un vajadzības.
“Mēs kopīgi runājam par atbildību. Mēs runājam par rūpēm par dzīvnieku visā viņa mūža garumā. Ja bērniem bieži vien jēdziens atbildība vai līdzjūtība, vai rūpes ir tāds ļoti abstrakts, grūti izprotams, tad, atbraucot uz šejieni un ieskatoties acīs “Ulubeles” iemītniekiem, kas ir pamesti un daudz dzīvē cietuši, šis abstraktais jēdziens iegūst konkrētu saturu un iegūst ļoti personisku saturu,” norādīja Elekse.
Saruna un pastaiga patversmē notiek apmēram pusotru līdz divas stundas. Tās laikā tiek iepazīti visdažādākie patversmes iemītnieki.
Šobrīd “Ulubelē” savas mājas atraduši ne vien suņi un kaķi, bet arī truši, kazas, auni, eži, šinšillas, žurciņas, vista un pat mazs stirnēns.
Pie auna Toļika patversmes darbinieki iekšā neiet, jo viņš uzvedas kā īsts savas sugas pārstāvis. “Viņa vienīgā vēlēšanās ir atkāpties atpakaļ, pagaidīt, kad pagriež muguru un tad, riktīgi ieskrienoties, uzšaut pa dibenu vai kājām,” stāstīja patversmes pārstāve.
Daļu no dzīvniekiem “Cilvēcības stundas” laikā bērnu grupiņas varēs iepazīt pavisam tuvu. Patversmes darbinieki cer, ka pēc “Cilvēcības stundas” bērni ne tikai paši atcerēsies, kas ir dzīvnieku patversme un to, kāpēc dzīvnieki šeit nonāk, bet par to atgādinās arī saviem vienaudžiem un pieaugušajiem, un zinās, ka katram dzīvniekam ir nepieciešamas savas mājas un saimnieks, kas par viņu rūpējas.
