Kāds piedzēries vīrietis Krāslavā pirms diviem gadiem nolēma nosist pagalmā mītošo kaimiņu suni Reksi. Vīrietis ķēdē piesietu suni žņaudza, sita ar lāpstu un tad pusdzīvu apraka pie Jāņupītes. Suņa saimniece dzīvnieku atrada, bet vetārstam neizdevās viņu glābt. Daugavpils tiesa vīrieti sodīja ar piespiedu darbiem. Kāds cits arī piedzēries vīrietis Aizputē nolēma krāsnī iemest kaķēnu. Liepājas tiesa arī viņu sodīja ar piespriedu darbiem. Kāds tobrīd 19 gadus vecs jaunietis uz mājām Liepājā atveda apkaimē klaiņojošu kucīti Bertu. Sunim nav bijis saimnieku, bet apkārtnes ļaudis to barojuši. Vīrietis mēģināja ar dzīvnieku apmierināt savas dzimumtieksmes, kad tas neizdevās, dusmās viņu vismaz deviņas reizes sadūra. Sadists suni turpināja mocīt, izmantojot dažādus priekšmetus. Rējējs neizdzīvoja. Spriedumā lasāmas liecības rāda, ka vīrietis arī agrāk izturējies cietsirdīgi pret dzīvniekiem. Liepājas tiesa viņam piesprieda astoņu mēnešu cietumsodu.
Tiesu administrācijas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā par cietsirdību pret dzīvniekiem notiesāti 35 cilvēki. Reālu cietumsodu saņēmuši septiņi, bet vairākums sodīti ar piespiedu darbiem.
Salaspils Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Ļena Keine-Kaštaļjana saka, notiesājošo spriedumu skaits neparāda patieso ainu. Iesniegumu ir vairāk nekā spriedumu. Policistes pieredze rāda, ka katrā iecirknī vismaz reizi pusgadā tiek saņemts iesniegums par cietsirdību pret dzīvnieku:
'' Ja mēs vadīsimies no jēdziena dzīva būtne suns, kaķis, - tas ir dzīvs dzīvnieks, kuram ir sirds. Šodien ir [apdraudēts] dzīvnieks, rīt būs cilvēks. Par to mums arī laicīgi jāpadomā.''
Nesen uz Keinas galda nonāca jauna lieta. Ulbrokā, kādas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā, atrasts slims, novārdzis vācu aitu šķirnes suns. Dzīvnieks nogādāts patversmē pie vetārsta, taču viņa dzīvību glābt neizdevās. Stāsta Dzīvnieku pansijas „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone:
''Šinī Ulbrokas gadījumā - dzīvnieka ķermenis ir pārklāts ar vātīm, viņam ir asiņojošas brūces, viņam ir pa pusei nogājusi spalva. 40 kilogramu vietā, kā tas jābūt vācu aitu sunim, ir 26,2 kilogrami. Viņš bija izlikts kāpņu telpā.''
Policija ir sākusi kriminālprocesu, un sunim nozīmēta ekspertīze, lai noskaidrotu nāves iemeslus.
''Ja slēdzienā es ieraudzīšu - dzīvnieka nāves cēlonis ir saimnieku bezdarbība, nevis viņš slimojis ar kaut ko un tāpēc nav varējis ēst, bet viņam nedeva, šeit nāksies iespējamās vainīgās personas atzīt par aizdomās turētām personām,'' saka policiste.
Džonsone ir skeptiska.
Patversme bieži vēršas policijā, ziņojot par cietsirdību pret dzīvniekiem, bet līdz šim neviens process nav sasniedzis tiesu:
''Mēs paši esam rakstījuši, cik vien spējam, gandrīz par katru gadījumu, kur mums ir aizdomas. Mums ļoti bieži ir atteikumi uzsākt kriminālprocesu. Vai arī process tiek uzsākts un pēc tam, pēc mēnešiem mums atnāk papīrītis, vai nu nav nozieguma sastāva vai nevar pierādīt, vai pierādījumu trūkuma dēļ - būtībā atrakstīšanās.''
Cietsirdība nav tikai dzīvnieka sišana, mocīšana. Džonsone skaidro, tā ir arī lopiņa nebarošana, nerūpēšanās par viņu. Dzīvnieku tiesību aizstāve stāsta par gadījumu Bolderājā, kad kāda suņa saimnieki dzīvnieku aizveduši uz mežu, piesējuši pie koka un atstājuši nomirt bada nāvē. Policija sāka kriminālprocesu, bet vēlāk pārkvalificēja uz administratīvo lietu, sakot, ka dzīvnieks jau nav nomiris. Džonsone ir pārliecināta, ka vairumā gadījumu policisti nemāk izmeklēt šādus procesus:
''Es pat teiktu, ka vairāk nemāk. Ir tā, kur ir dzīvnieks, tur viņiem [policijai] iestājas tāda domu, prāta paralīze. Viņi vispār nespēj adekvāti izvērtēt un savākt pierādījumus.''
Keina tam nepiekrīt: ''Izmeklējot tās lietas pēc savas pieredzes, īpašo problēmu es nekādu nesaskatu, ja mēs runājam par profesionalitāti.''
Tad kāpēc iesniegumu ir vairāk nekā spriedumu? Keina pieļauj, ka problēma ir ar ekspertīžu nozīmēšanu. Gadījumos, kad runa nav par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, un cietsirdība pret dzīvnieku likuma izpratnē nav tāds noziegums, ekspertīzes ir maksas pakalpojums. Izmeklētājam jālūdz Valsts policijas priekšnieka atļauja to veikt un apmaksāt no policijas budžeta. Keina atzīst, dzīvnieku mocīšanas lietās ir gadījumi, kad to atsaka:
''Es redzu, ka ir nepieciešama ekspertīze, bet es akceptu nesaņemšu, jo tas ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums.''
Tad izmeklētājiem ir jāmeklē citi ceļi, lai savāktu nozieguma pierādījumus. Gadījumā ar Ulbrokā atrasto suni policijas vadība ekspertīzei devusi zaļo gaismu, iespējams, lielās sabiedrības intereses dēļ.
Keina piekrīt, ka ir svarīgi izmeklēt visus noziegumus un jāsargā katra dzīva būtne. Taču
policijas budžets liek izraudzīties prioritātes, tāpēc par šo problēmu ir jārunā jau vadības līmenī.
Uzzināt Valsts policijas vadības viedokli Latvijas Radio neizdevās.
Problēmai ar ekspertīzēm īsti nepiekrīt ''Ulubeles'' vadītāja Džonsone. Patversmei ir līgums ar Valsts nodrošinājuma aģentūru par dzīvnieku, arī to līķu glabāšanu. Džonsone stāsta, šī līguma ietvaros policija var dzīvnieka līķi nodot glabāšanai patversmē, tā apmaksātu policijai nepieciešamās ekspertīzes, kuras Valsts nodrošinājumu aģentūra kompensētu:
''Ulbrokas suņa gadījumā tad, kad es aizbraucu uz iecirkni un līdzu, lai dzīvnieku izņem ar aktu un nodod mums glabāšanai, tad policisti uz mani skatījās lielām acīm un teica „nē, nē, jums nevajag viņu apglabāt”.''
Džonsone spriež, ka ar likumiem viss ir kārībā, bet klibo to piemērošana. Tāpēc šogad Juristu dienās plānots runāt arī par šo tematu. Tikmēr patversmes pārstāve aicina cilvēkus nebūt vienaldzīgiem un ziņot par cietsirdību pret dzīvniekiem. Džonsone piebilst – cilvēks, kurš spēj nodarīt pāri dzīvniekam, ir bīstams arī cilvēkam.
