Dienas ziņas

“Pandoras dokumenti” atklāj, kā politiķi slēpj bagātību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Biedrība “Par ķepām” glābj ielas kaķus

Dzīvnieku aizsardzības dienā patversme Jēkabpilī pievērš uzmanību cilvēku cietsirdībai

4. oktobris ir Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. To pirmo reizi sāka atzīmēt 1931. gadā Florencē, kad ekologi aktualizēja nepieciešamību aizsargāt izzūdošās savvaļas dzīvnieku sugas. Mūsdienās šī diena kļuvusi par visu dzīvnieku dienu, sevišķu uzmanību pievēršot tieši mājdzīvniekiem, kuri nereti pakļauti cietsirdībai. Ar pieredzes stāstiem dalījās arī kāda jēkabpils patversme. 

Jēkabpiliete Laima Bebre un viņas vadītā biedrība “Par ķepām” ikdienā rūpējas par vairākiem desmitiem ielas kaķu, gan sniedzot viņiem pajumti, kamēr tiek atrasti jauni saimnieki, gan uzņemoties rūpes par viņu veselību. Dzīvojot uz ielas, daudzi kaķi saslimst, bet ir arī tādi gadījumi, kad Bebres rokās nonāk dzīvnieki ar smagām traumām, kas gūtas cilvēku cietsirdības dēļ.

“Kaķītis klīda raudādams, un viņu paņēma viena sieviete. Singa nav sterilizēta, un tā sieviete nesaprata, kāpēc viņa tik traki ņaud. Drausmīgi kliedza, skrēja pa istabu. Vīrietis to neizturēja un laikam ar kādu metāla stieni kā sita pa kājiņu, viņa no sāpēm no 3. stāva izlēca,” par kādu kaķi stāstīja Bebre.

Tā kā bijušie saimnieki kaķi atpakaļ nevēlējās ņemt, Bebre uzņēmās rūpes par siāmieti un aizveda viņu pie veterinārārsta, kurš izglāba kaķa kāju.

Biedrības “Par ķepām” vadītāja sacīja: “Dakteris teica – pa viņa garo darba mūžu pirmo reizi ir tik smalki [sasisti kauli] ... sists ar tādu metāla stieni, ka pilnīgi kā mozaīka visa kājiņa izira.”

Daļu līdzekļu, kas nepieciešami kaķu uzturēšanai un ārstēšanai, biedrībai saziedo līdzcilvēki, bet gadījumos, kad naudas pietrūkst, Bebre iegulda savus līdzekļus, jo dzīvnieku glābšanu viņa uzskata par savu misiju. Ar cilvēku nežēlību ikdienā sastopas arī veterinārārsti.

“Tā kā es esmu arī Jēkabpils dzīvnieku patversmes vetārste, svaigs gadījums, kad pagastā pie Rogāļu akmens tika atrasta kaķenīte, kas bija šausmīgi tieva, izkāmējusi kā skelets, piedevām grūsna, ar milzīgu plēstu brūci uz ciskas, uz vēdera, kura bija jāoperē steidzīgi. Tur nav pat māju tik tuvu, kāds bija to dzīvnieku tur izmetis. Patversmes darbā diemžēl nākas ļoti bieži saskarties ar cilvēku bezatbildību,” atzina veterinārārste Vineta Stašāne. 

Problēma ir arī tāda, ka daudzi saimnieki nesterilizē savus mājdzīvniekus un pēc laika daļa šo dzīvnieku nonāk uz ielas. 

Stašāne skaidroja: “Obligāti ir jāsterilizē savs dzīvnieks, ja viņš tiek laists ārā. Tas ir ļoti svarīgi, jo patreiz gan kaķu, gan suņu Latvijā ir pārprodukcija, es teiktu, jo atbildīgo roku ir daudz mazāk nekā šo dzīvnieku. Un tādēļ dzīvnieki cieš.”

Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā iedzīvotājiem tiek atgādināts, ka, uzņemoties rūpes par dzīvnieku, saimnieks uzņemas arī atbildību par sava mīluļa veselību un labsajūtu, tādēļ,  lemjot par jauna suņa vai kaķa ņemšanu, ir rūpīgi jāizvērtē visi apstākļi un iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt