Lange atzina, ka Līgatnes dabas taku voljēros dzīvojošo dzīvnieku dienas režīmu pārzina diezgan labi, jo viņi lielākoties ir pieraduši pie cilvēku dzīves ritma.
"Tas gan nenozīmē to, ka naktīs viņi guļ tāpat kā cilvēki, jo, paskatoties, kāda rosība bijusi voljērā no rīta, top skaidrs, ka dažam labam īstā dzīve kā reiz ir bijusi pa nakti.
Piemēram, mums ir viena cauna, kuras vārds ir Guļava, jo reizēm pa dienu mēs viņu tikpat kā neredzam. Bet, kad atnākam no rīta paskatīties, ir skaidrs, ka īstā dzīvē ir bijusi [naktī] – viņa ir pārkārtojusi voljēru, ir apēsta daļa barības," stāstīja Lange.
Arī dabā ir diezgan līdzīgi, viņa vērtēja, jo lielākajai daļai dzīvnieku ļoti patīk tumšais diennakts laiks.
"Ja mēs pavērojam dabā, nav jau tā, ka pilni meži un ceļi būtu ar dzīvniekiem pa dienu. Autobraucēji sāk uzmanīties tad, kad sāk krēslot. Visi zina, ka tad dzīvnieki sāk staigāt. Tas parāda to, ka dzīvniekiem patīk krēslas laiks, tumšais laiks," norādīja Lange.
Tādi dzīvnieki, kurus varētu uzskatīt par tikai nakts dzīvniekiem, Latvijā ir ļoti maz. Tie ir, piemēram, susuri. Pirms susuru pētījumiem Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju, iespējams, pat nezināja, ka Latvijā tādi dzīvo. Arī šobrīd Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kas susurus vispār savā dzīvē būtu redzējuši, vērtēja Lange.
"Iemesls ir tāds, ka šie dzīvnieki patiešām ir aktīvi tikai diennakts tumšajā laikā. Tas viņiem saistīts ar pašsaglabāšanās instinktu. Susuru barības bāze ir tas pats, ko viņi varētu arī pa dienu savākt – dažādas sēklas, augu daļas, zīles, rieksti, varbūt kāds kāpurs –, bet nakts aizsegā viņiem ir krietni drošāk," viņa skaidroja.
Lielākajai dzīvnieku daļai Latvijā krēsla un tumsa vienkārši ļoti patīk, jo tas ir laiks, kad pietuvoties ceļiem vai cilvēku mājokļiem, taču viņi tikpat aktīvi uzvedas arī pa dienu.
"Stirnas, staltbriežus, aļņus – tos mēs tikpat labi varam redzēt gan tumsā, gan gaismā, kad šie dzīvnieki ir aktīvi," uzsvēra Lange.
"Piemēram, vērojot šādu dzīvnieku režīmu Līgatnes dabas takās, ļoti labi var redzēt, ka viņiem diena sadalās tādos posmos, ko es salīdzinātu ar tiem, kādi ir mazam bērnam. No rīta viņi ir aktīvi, pēc tam viņiem ir snaudas periods, tad viņiem ir aktivitāšu periods pēcpusdienā, tad atkal ir neliels snaudas periods, un tad atkal ar krēslas tuvošanos viņi kļūst aktīvāki, bet tas nenozīmē, ka viņi ir aktīvi visu nakti," viņa stāstīja.
Līdzīgi ir arī ar lapsām un āpšiem, kuriem patīk vēli vakari, krēslas periods, kad viņi uzvedas ļoti aktīvi, bet miera periods sākas ap trijiem, četriem naktī. Savukārt plēsīgajiem dzīvniekiem ikdienas ritms ir pavisam citādāks.
"Plēsīgie dzīvnieki nav katru dienu vienādi aktīvi. Plēsīgajiem dzīvniekiem ir tāda ļoti laba īpatnība – tad, ja viņam ir bijušas veiksmīgas medības, viņš kārtīgi paēd un pēc tam var slinkot divas, trīs dienas. Viņš guļ, viņam negribas ēst, jo vēderiņš ir pilns, un viņam ir ļoti labi. Tikai pēc tam, kad viss ir kārtīgi sagremots, viņi dodas savās aktīvajās medību gaitās," skaidroja Lange.
