Dzērveņu ražu šogad ietekmējušas salnas

Dzērveņu ražu šogad būtiski ietekmējušas vasaras sākumā salnas. Dzērveņu gan purvos, gan saimniecībās ir krietni mazāk nekā citus gadus. Arī tirgū ogu ir maz, bet to cena ir krietni ir pieaugusi. 

Rēzeknes tirgū uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi pārdevēji, kuri šogad tirgo dzērvenes. Tirgotāju maz, tāpat kā ogu.

Ināra katru gadu rudenī dodas uz purvu, lai savas salasītās dzērvenes pārdotu, viņa stāsta, ka šogad, kā nevienu gadu, ogu ir ļoti maz.

“Ļoti maz, vai tā salna trāpīja, vai sausums pavasarī…” viņa atzīst.

Divatā iepriekšējā dienā izdevās salasīt tikai septiņus litrus, bet pieprasījums gan ir liels, kaut arī ogas ir dārgas – šogad “par trīs eiro [litrā] vienalga pērk, pagājušogad bija 1,6  eiro”, stāsta Ināra.  

Viņa šogad uz purvu vairāk nedosies:  

“Vairs nav ko lasīt. Pēdējo litru jau pa vienai odziņai lasīju”. 

To, ka šogad purvā nav ogu, apliecina kāds pārdevējs, kurš, ar savām lasītajām dzērvenēm, tirgojas netālu no Ināras. Vīrietis stāsta, ka pagājušajā gadā dienā varēja salasīt gandrīz 100 litrus dzērveņu, taču šogad vien desmit.

Vīrietis braucis uz vairākiem purviem Latgalē, visur situācija līdzīga – dzērveņu maz.

Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vadītāja Anda Zeize stāsta, ka šis nav dzērveņu ražas gads, jo ziedēšanas laikā daba nebija saudzīga.

“Maijā, kad ziedēja dzērvenes, tad bija arī salnas un dzērveņu ziedi vienkārši nosala, tāpēc ogu nav, un dabā ir cikliskums kā jau ābeļdārzā, vienu gadu tā raža ir bagātāka, citu gadu tā raža nav tik bagāta,” skaidro Zeize.

 

Zeize atgādina - ne visos purvos lasīt ogas drīkst doties jebkurā laikā.

“Būtu jānoskaidro, vai šajā purvā nav kaut kādu īpašu ierobežojumu vai aizliegumu, jo, ja mēs runājam konkrēti par Teiču purvu, tas atrodas Teiču dabas rezervātā, tas ir pats stingrākais aizsardzības režīms, tas ir domāts dabas attīstībai un saimnieciskā darbība tur ir aizliegta, bet ar mūsu atļaujām, kuras mēs izsniedzam pašvaldībai, pašvaldības sadala vietējiem iedzīvotājiem, ogot drīkst lasīt,” piemēru minēja Zeize.

Teiču purvā, saņemot atļaujas, ogas lasīt varēja šajā un aizvadītajā nedēļas nogalē. Tomēr inspektori apliecina, ka ogu lasītājus purvos nav daudz.   

“Tā kā ogu ir maz, arī ogotāju ir ļoti maz, to arī uzsver inspektori, ka šogad daudz cilvēku purvos satikt nevar, jo vienkārši nav ogu. Gan Viesītes pusē, gan Austrumu pusē, pierobežā, gan Līvānos, te secinājumi ir vieni un tie paši, šogad ogu ir ļoti maz,” saka Zeize.

Latvijas augļkopju asociācijas valdes locekle un lielogu dzērveņu audzētāja Apes novada Gaujienas pagastā Gundega Šauškina apstiprina - tieši salnas ir iemesls, kāpēc šis nav dzērveņu gads arī saimniecībās.

“Cik gadus mēs te strādājam, tādas salnas nebija bijušas, mēs Gaujienā 19 naktis lējām, pie kam visbīstamākā bija 10.jūnijā,  piecas stundas bija mīnus pieci grādi,” stāsta Šauškina.

Viņa skaidro - tajās saimniecībās, kur salnu laikā dzērvenes bija iespējams laistīt, ūdens lāses sasalstot veidoja ziedu pumpuriem tādu kā aizsargslāni, pasargājot no lielā aukstuma. Šajās saimniecībās dzērveņu raža ir labāka.  Dzērveņu ražu ietekmējusi arī ogu cenu. Salīdzinot ar pērno gadu, tā ir divreiz lielāka, šobrīd Rēzeknes tirgū sasniedzot trīs eiro litrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti