Dvietes pļavās mītošajiem savvaļas dzīvniekiem izredzes tikt pie barības arī ziemā

Vairākās ministrijās raisījās plašas diskusijas pēc raidījuma "Vides fakti" sižeta par Dvietes palienes pļavām un tajās mītošajiem savvaļas dzīvniekiem. Dvietes pļavas Eiropas Savienības platību maksājumus nevar saņemt, rūpējoties par ganībām un dabas biotopiem. Pļavu apsaimniekotāji un Lauku atbalsta dienests ir tikušies, lai meklētu risinājumu.

Dvietes palienes 400 hektāru dabas lieguma teritorijā mitinās savvaļas zirgi, govs un neskaitāmas reti sastopamas putnu sugas. Tāpat šajā teritorijā aug īpaši biotopi.

Tā kā tas ir dabas liegums, tad ar lauksaimniecību nodarboties šeit ir aizliegts, tomēr, lai saņemtu Eiropas Savienības maksājumus par zāles nopļaušanu, Lauku atbalsta dienests (LAD) prasa ievērot gandrīz tos pašus noteikumus kā citiem zemniekiem, kuru teritorija neatrodas dabas liegumā.

"Ja es nopļauju tā, kā pieprasa LAD, augustā šiem lopiem beidzas barības bāze, viņi jāsāk piebarot. Tomēr viņi ir savvaļas dzīvnieki. Es pļauju nedaudz augstāk, lai dzīvniekiem būtu barība. Meža malā iesējas bērziņš vai alksnītis, es viņu nopļauju 10 -15 centimetru augstumā un LAD pārstāvji pasaka, tas lauks ir krūmājs," Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" pastāstīja zemnieks Guntars Cepurītis.

Tātad zemnieki uzskatīja, ka dabas liegumā zāle nav jāpļauj 5-10 centimetru augstumā, jo dzīvniekiem ziemā nebūs ko ēst. Tāpat esot jāatstāj īsi krūmiņi, kurus zirgi un govis ziemā var grauzt.

Tikmēr LAD uzskatīja, ja viņu izvirzītās  prasības netiek ievērotas, tad lauksaimniekiem nepienākas Eiropas Savienības platības maksājumi par pļaušanu. Tas nekas, ka dabas liegumā vajadzētu saimniekot citādāk. Arī biologi uzskata, ka pļavām nevajag būt kā golfa laukumam un tajās ir nepieciešams atstāt atsevišķus krūmu pudurus. Īsi sakot, Dvietes palienē saduras vides aizstāvju un LAD intereses. Pēc televīzijā rādītā sižeta tika nolemts, ka  visām iesaistītajām pusēm jāsatiekas un problēma jāizrunā.

Tā doma bija, ka nevajag vienam uz otru kliegt, ka labāk ir sanākt kopā un saprast, kā problēmu risināt. Galvenais, nevajag vienam otru apvainot," sacīja Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Enģele.

Bebrenes pagasta Putnu salā notiekošajā seminārā pulcējās vietējie zemnieki, diemžēl pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības ministrijas (ZM) ar savu klātbūtni šo semināru nepagodināja.

Tas ir signāls, ka mūsu apziņa  par to, cik šie procesi ir svarīgi un cik svarīgi ir atrisināt un ieviest efektīvu, mērķtiecīgu dabas daudzveidības aizsargāšanu lauksaimniecības zemēs, joprojām pašā augstākajā līmenī ir kaut kur otrajā plānā," pavēstīja Latvijas Universitātes (LU) docente Solvita Rūsiņa.

Toties uz  semināru ieradās vesela virkne vietējo zemnieku. Tā kā Dvietes palieni apmeklēja vien LAD pārstāvji, šiem cilvēkiem nācās nokļūt vietējo zemnieki krustugunīs. Izrādās, Cepurīša kungam daļa savvaļas dzīvnieku esot jāņem savā paspārnē, tad LAD viņam neprasīs pļaut pļavas, bet naudu varēs saņemt par ganīšanu. Tomēr dabas liegumā mītošie zirgi un govis nepieder vietējiem zemniekiem.

Katrā ziņā vajadzētu sakārtot, lai tie lopi skaitās jūsu," teica LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš.

"Man viņi ir jānopērk?" jautāja zemnieks, uz ko saņēma atbildi: "Vajag veidot nomas attiecības un tad viņi skaitās kā jūsējie,  tad uz jums var attiecināt attiecīgos blīvumus."

"Tātad man viņiem arī jāsagatavo barība priekš visas ziemas. Ja viņi pie manis ganās, tad man nav barības, ko viņiem sagatavot," neizpratnē ir zemnieks.

LAD pārstāvis, uzzinājis, ka pļavās noganīšanas blīvums ir 0,8 lopi uz hektāru, pavēstīja, ka Cepurīša kungam jāvērtē, vai tas nav par lielu šajā vietā.

Kur mana vaina, ka savvaļas zirgi un govis dzimst?" jautāja pļavu apsaimniekotājs.

"Nē, nu mēs jau arī neesam pie tā vainīgi," sacīja LAD pārstāvis.

Pēc karstajām diskusijām dabas lieguma vadība, vietējās pašvaldības pārstāvji un zemnieki LAD pārstāvjus izvadāja ekskursijā pa Dvietes palieni, lai ierēdņi visu apskata paši savām acīm. Vietējais lauksaimnieks Jans no Nīderlandes skaidro, kur ir problēmas būtība. Viņš uzskata, ka bioloģiski vērtīgos zālājus nedrīkst pļaut tāpat kā parastu lauksaimniecības zemi. Tā esot biotopu iznīcināšana.

"Mēs cenšamies pēc iespējas labāk kopt dabu, lai paliek visas sugas un pat vairojas, bet likumdošana mums bieži vien pretojas," pastāstīja zemnieks Jans.

Eksperti arī norāda, ka dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga pieeja, kā tiek pareizi pļautas pļavas. Latvija ir viena no retajām dalībvalstīm, kur visiem mēģina piemērot vienus noteikumus.

"Mums ir viena recepte visiem zālājiem, bet tie ir ļoti dažādi - sākot no ļoti sausiem, kur dažas smilgas ir jādzenā ar pļaujmašīnu, un beidzot ar palienēm, kur ir kārtīgs siena vāls, bet maksājumi un nosacījumi mums ir vieni un tie paši," sacīja LU docente Solvita Rūsiņa.

Čehijā ir deviņi zālāju biotopu veidi, atkarībā no kā maksā subsīdiju. Aptuveni no 100 līdz 700 eiro robežās variē maksājuma lielums atkarībā no grūtības pakāpes, ražības, no tā, vai tur tiek pļauts vai ganīts. Igaunijā ir divi maksājumi veidi.

2015.gadā stāsies spēkā jauni Eiropas Savienības noteikumi platību maksājumu saņemšanai. Iespējams, arī Latvijā pļaušanas nauda tiks izdalīta atkarībā no sarežģītības pakāpes, kā tas ir civilizētās valstīs. Arī LAD pēc iepazīšanās ar Dvietes situāciju ir sapratis, ka vieni noteikumi visiem zemniekiem neder un ka tiešām šajā dabas liegumā ir jāizdara izņēmums un kontroles par nopļauto zālienu jāveic citādāk un citos laika periodos nekā pie citiem lauksaimniekiem.

"Viens ir tas, kas ir paredzēts jaunajā Lauku attīstības programmā, kad nav noteikts sākuma pļaušanas datums. Tajos gadījumos, kur notiek ganīšana, ir iespējams sadalīt pa dažādiem pļaušanas laikiem un tad uz ziemas sezonu paliek atauguši atāli, kurus iespējams ganīt. Otrs, varētu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ka netiek pieprasīta appļaušana pēc ganīšanas, lai lopi palikušo ziemas periodā nograuž," sacīja LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš.

Visu var atrisināt, ja iestāžu vadība pamet savas ierastās darba vietas un iepazīstas ar reālo situāciju.

Raidījuma "Vides fakti" komanda ir gandarīta, ka ir izdevies atrisināt netaisnību Dvietes palienē. Cerams, ka LAD turpmāk ar tik saprotošu un pareizu attieksmi vērtēs arī pļaušanas darbus citos dabas liegumos visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti