Kad Daugavas palu ūdeņi sāk piepildīt Dvietes palieņu pļavas, te sākas piektais gadalaiks – atbūda. Kā stāstīja Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa, dzīvnieku skaits no pirmajiem gandrīz pirms 20 gadiem ievestajiem dažiem desmitiem nu jau sniedzas simtos.
"2006. gadā palienes teritorijā no Nīderlandes tika ievesti dzīvošanai savvaļā piemērotie 18 liellopi un 22 zirdziņi. Šādi dzīvnieki pirms 1000 gadiem Eiropā un Latvijā dzīvojuši brīvajā dabā.
Liellopi un zirdziņi palienes plašumos jūtas ļoti labi un ir krietni savairojušies. Tagad ganāmpulks ir 300 liellopi un 80 zirgi," teica Štrausa.
Savvaļas dzīvnieki uzturas iežogotā aplokā, taču esošā teritorija tiem jau sāk kļūt par šauru, atzīst Benita Štrausa.
"Lopiņi ganās aplokos 400 hektāros, taču lopu skaits pašreiz ir mērāms simtos.
Tagad mums jau nav šos lopus, kur likt, ja tagad privātie tās zemes pamazām pārdod, mums vajadzēs ņemt tos aplokus nost. Mēs nevaram lopiņus nošaut, nevaram grūsnus dzīvniekus likvidēt. Ja mēs noņemam aploku nost, tad dzīvniekiem būs jāpaliek palu ūdeņos.
Tad risinājums – ņemam tiešām žogus nost, lai tie lopi iet, kur grib, tikai tad arī no zemniekiem būs bļaušana ļoti liela," sacīja Bebrenes pagasta vadītāja.
Problēmas būtība slēpjas apstāklī, ka zeme palieņu pļavās pārsvarā pieder privātajiem saimniekiem, pašvaldībai ir tikai maz derīgi muklāji, kur esošais ganāmpulks visu gadu sevi ar barību nevar nodrošināt, un pēdējā laikā parādās tendence, ka privātie sāk savus īpašumus pārdot un ir neziņa, vai jaunie saimnieki ļaus savā teritorijā šiem lopiem ganīties kā līdz šim.
"Galvenā problēma, ka privātīpašnieki var diktēt tos noteikumus, izdomāt un mainīt savu [attieksmi] un ka valsts nepērk zemes dabas parkos. Būtu ideāli, ka valsts iegādātos zemi dabas parkos," skaidroja Štrausa.
Ja trūks platību, kur ganīties, ir jādomā par šo dzīvnieku skaita regulāciju un arī statusa maiņu, tieši šo rīcību no valsts iestādēm sagaida Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja un biedrības "Dvietes Senlejas pagastu apvienība" pārstāve Benita Štrausa.
"Lai atrisinātu dabas parkos šo jautājumu ar savvaļas dzīvei piemērotajiem liellopiem un zirgiem, lai tiem neuzliktu tās pašas prasības, kādas ir mājas zirgiem un mājlopiem. Jo šie dzīvnieki jau te tika atvesti, lai uzturētu dabiski atklātās palieņu pļavas, lai tās neaizaugtu ar krūmiem. Lai nebūtu pēc tam atkal miljoni jāiegulda, lai tās attīrītu," norādīja Štrausa.
Kad šos dzīvniekus ieveda Latvijā, viņi visi atbilstoši Eiropas Savienības regulām un kārtībai bija reģistrēti kā mājlopi. Lai tos realizētu tirgū, nepieciešams veikt dzīvnieku čipošanu, asins analīzes, bet tie dzimuši un auguši brīvā dabā un ir mežonīgi, to izdarīt ir neiespējami. Bet arī statusu mainīt uz "savvaļas", šiem dzīvniekiem ir sarežģīti, neslēpj Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
"Tās ir Eiropas līmeņa regulas, un mēs nevaram neko pieņemt, kas ir pret tām. Pasludinot šos dzīvniekus par savvaļas dzīvniekiem, tas neko neatrisina. Mēs tad būsim unikāla valsts pasaulē, kas nosauc cilvēka selekcionētu dzīvnieku par savvaļas dzīvnieku, un tas staigā savā vaļā, un vai mēs neizdarīsim sliktāk ar to, ka kāds, kuram tas nepatīk, tos vienkārši nošauj. Tad tie būs vienādā statusā ar stirnām, un tad mēs teiksim, kāpēc mednieki tos šauj.
Risinājums, ko vienīgi var darīt Dvietē, ir piesaistīt projektu finansējumus, taisīt kādus mazākus nožogojumus, lai kaut kā tos dzīvniekus var pārvietot uz vienu vai otru pusi," pauda Strode.
"Mēs vienojamies, ka mēs runāsim ar valsts institūcijām – Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Dabas pārvaldi, lai šīs konkrētās lietas risinātu. Daudzas no tām nav pašvaldības, bet valsts kompetencē. Un mēs būsim kā starpnieks starp šīm valsts institūcijām un šo biedrību," sacīja priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija).
Dabas parks "Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpašo aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. "LIFE" projekts, kurā savulaik ar savvaļas lopu – seno tauru un tarpānu pēcteču – palīdzību ievešanu Dvietes palienēs aizsākās bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ir noslēdzies, taču projekta rezultātu uzturēšana, proti, ganāmpulka saglabāšana, ir jānodrošina vēl gandrīz 20 gadus, sacīja Benita Štrausa. Jautājums tikai – kā nenodarīt postu ne dabai, ne cilvēkiem.
