Dabas liegumā “Durbes ezera pļavas” 596 hektāru teritorijā atrodas trešā daļa no Durbes ezera un tam piegulošās palienu pļavas. Tā ir arī “Natura 2000” teritorija, kur dabas vērtības ir īpaši aizsargājamie augi, ezera biotopi, zālāji, kā arī putnu dzīvotnes.
Diemžēl bez atbilstošas apsaimniekošanas teritorija pamazām pārpurvojas un aizaug ar krūmiem. To veicina nesakārtotā meliorācijas sistēma un Durbes ezera ietekupe Lāņupīte, kas nesen iztīrīta līdz lieguma teritorijai.
“Šobrīd ir konstatējamas vietas, kurās ūdens līmenis ir pārāk augsts. Bebrs kaut ko aizbūvējis, nestrādā meliorācijas sistēma un tāpēc pļavas, kas bijušas palienu pļavas pārpurvojas, aizaug krūmiem, jo nav apsaimniekošanas. Līdz ar to visas platības kā dabas vērtība sarūk,” stāstīja sertificēta biotopu eksperte Anete Pošiva-Bunkovska.
Jurim Spāģim dabas liegumā pieder 80 hektāri palienu pļavu, kas lielākoties esot staignājs, nevis pļaujamas vai noganāmas. Viņaprāt, dabas aizsardzības plāns ir nepieciešams, tiesa gan, ņemot vērā ne tikai dabas vērtības, bet arī zemes īpašnieku vajadzības.
“Mēs šo zemi nevaram apsaimniekot, mēs maksājam nodokļus, dubultos nodokļus, tāpēc ka skaitās neapsaimniekotā zeme, bet fiziski to apsaimniekot nevar. Mēs neesam šobrīd tik bagāti, lai būtu tik zaļi, cik šobrīd gribam būt,” stāstīja Juris Spāģis.
Piecpadsmit gadu laikā, kopš izveidots dabas liegums “Durbes ezera pļavas”, darbs pie dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākts divas reizes - 2006.un 2014.gadā.
Abos gadījumos tas nav ticis apstiprināts, līdz ar to lieguma teritorijā darbojas vispārējie dabas aizsardzības noteikumi, kas sevī ietver virkni birokrātisku prasību.
Dabas aizsardzības plāns beidzot viestu skaidrību par apsaimniekošanas iespējām, kā arī ļautu plānot ezera un tā piegulošo teritoriju attīstību ilgtermiņā.
“Noņemtu veselu virkni sarežģītu birokrātisku procedūru, kā arī varbūt nākotnē dotu iespēju piesaistīt struktūrfondu līdzekļus, lai veiktu tās darbības, kas uzlabo gan ezera stāvokli, gan arī saglabā dabas vērtības,” norādīja Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs.
Durbes ezera sabiedriskais inspektors Jānis Burģis savukārt stāstīja, ka “galvenā interese - uztaisīt ezeram pārgāzi, ar pašvaldības projektu. Otrs – izbagarēt Lāņupi un Trumpes upi. Abas upes iztīrīt, lai ezeram nāk pienesums. Tagad pienesuma nav. Dziļākā vieta mums šodien, te kur karogi redzami, apmēram 2 metri, vairāk nav.”
Darbs pie dabas aizsardzības plāna dabas liegumam “Durbes ezera pļavas” tiks pabeigts nākamā gada maijā, un tas tiks izstrādāts turpmākajiem 12 gadiem.
