Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Dūmu smaka, sēnītes un pāragra nogatavošanās. Kā klimata pārmaiņas sagandē vīnu

Klimata pārmaiņu dēļ vīnogas sākušas nogatavoties ātrāk. Ja sākotnēji var šķist, ka tam būs pozitīvs efekts un vienā gadā vīndari varētu tikt pie vairākām ražām, tad realitātē viss ir daudz sarežģītāk, raidījumam “Vides fakti” skaidroja uzņēmuma “Noble wine” pārdošanas vadītājs Ronalds Pētersons. Tāpat vīna kvalitāti negatīvi ietekmē lietavas, ugunsgrēki un krusas.  

Lauksaimniecība ir un būs viena no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām nozarēm. Īpaši, ja patērētājam svarīgas ir produkta  garšas un aromāta sīkākās nianses. Vīna ražošana ir viena no nozarēm, kas klimata pārmaiņas izjutīs īpaši spēcīgi.

“Lai vīnogas nogatavotos, nav vajadzīgs tikai cukurs. Ir nepieciešamas dažādas citas daļiņas – skābes, fenoli. Tiem ir vajadzīgs ilgs augšanas periods. Vīnogas augšanas laiks ir krasi samazinājies. Pagājušogad Burgundijā raža tika novākta  15. augustā, bet pirms desmit gadiem tas notika septembra vidū,” norādīja Pētersons.

Ja agrāk Burgundijas vīnogu augšanas sezona bija ap 100 dienām, tad tagad vidēji tās ir 85–90 dienas. Īsais augšanas laiks nozīmē, ka daļa vīnogu ir gatavas, bet daļa – ne līdz galam. 

Taču īsās vīnogu augšanas sezonas nebūt nav vienīgās izmaiņas, ko piedzīvo vīnogu audzētāji. Lielu postu nodara arī spēcīgi plūdi, kas jau lika sevi manīt aizvadītajā vasarā.

“Plūdi bija daudzviet Eiropā – divās dienās nolija visa mēneša norma. Āres reģions, kurā audzē  Spatburgunder [šķirnes]  vīnogas, ir ļoti slavens sarkanvīna ražošanas reģionos. Kad nolīst liels nokrišņu daudzums un ir silts laiks, veidojas sēnītes, kas vēlāk sabojā vīnogas,” skaidroja Pētersons.

Sēnīšu slimību pastiprināta izplatīšanās palielina vēlmi vīnogu audzētājiem lietot fungicīdus. Taču, kamēr vienas vīna darītavas cieš no plūdiem, citas ir pakļautas ugunsgrēku riskam.

“Austrālijas un Kalifornijas traģiskie ugunsgrēki ir ieviesuši pat jaunu vīna defektu, kuru dēvē par “smoke tanned” jeb dūmu bojājums.

Dūmu smaku ir neiespējami izdabūt no vīnogām. Tās ir tik ļoti saelpojušās dūmus, kas ir kļuvušas par ugunsgrēka blakusproduktu,”

stāstīja vīna bāra “Vieta” saimnieks Jānis Volkinšteins.

No liela sausuma līdz intensīviem nokrišņiem var būt viens solis. Arī krusa var mehāniski saplēst vīnogulājus. Lai pret to cīnītos, dažviet vīnogu audzētāji izmanto speciālus krusas sietus un pat pārplāno vīnogulājus.

“Argentīnas vīna reģionos, kur krusa ir regulāra klimata parādība, vīndariem īpašumi ir izvietoti vairākās vietās, tādējādi sadalot riskus. Viņi izmanto arī dažāda tipa krusas sietus. Francijā audzētāji bija pret, kaut gan Burgundijā krusa pēdējos 10 gados ir radījusi diezgan lielas problēmas ne vienā vien saimniecībā. Tagad viņi ir atļāvuši testēt atsevišķās vietās sietus, kurus ir iespējams izsliet pāri vīnogulājiem un saglabāt ražu. Kādēļ tas nav tik vienkārši? Tādēļ, ka tas dod nelielu apēnojumu – tas nav simtprocentīgi, kā daba to būtu devusi,” norādīja Volkinšteins.

Ja krusa, karstuma viļņi un sausums ir tā saucamās vīndaru vasaras likstas, tad izjaukts vīnogulāja sezonālais režīms ir problēma, kas sākas tieši ziemā.  “Mērenajās ziemās vīnogulājs nespēj aiziet gulēt vai arī  pārāk ātri pamostas. Piemēram, pamostas aprīļa beigās, izsit pumpurus. Ja uznāk  sals, kas arī pēdējā laikā ir liela problēma, tad pumpuri nosalst. Tad jau gada sākumā ir zināms, ka gada beigās nepieciešamo ražas apjomu nebūs iespējams sasniegt,“ skaidro Pētersons.

Vīna tirgotāji norāda, ka jau šobrīd ir jūtams, ka mazas ražas gadi nav retums un izņēmums, bet kļūst par likumsakarību. “Ja agrāk mazās ražas gadi bija varbūt divi gadi desmitgadē, tad tagad tādi ir pieci. Tā jau ir vīna stilu ietekmējoša statistika,” uzskata Volkinšteins.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt