Sadaļas Sadaļas

Drēbes lētākas par sviestmaizi. Modes māksliniece Indra Komarova par apģērba postu videi

Modes industrija patērē ne tikai vairāk resursu kā aviācija un kuģniecība kopā, bet veido arī lielu daļu pasaules atkritumu, tāpēc arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta apģērba ilgtspējai. Ko mēs katrs varam darīt lietas labā? Vai nākotnē Latvijā apģērbu varēs abonēt? Kādēļ Rīgā nav ielu ar dārgu zīmolu veikaliem, un kas ir mūsdienu ideāltipi? Vai mums katram mājās ir kapsulas garderobe, un kā strādā modes kalendārs? Uz šiem un citiem jautājumiem podkāsta “Zaļgalvis” astotajā sērijā atbild modes māksliniece Indra Komarova. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.

ĪSUMĀ:

Modes māksliniece Indra Komarova ir ne tikai izstrādājusi daudzas oriģinālkolekcijas un guvusi starptautiskus panākumus, bet zināma arī kā ilgtspējīga dizaina un modes balss Latvijas mākslas telpā. Turklāt, būdama Latvijas Mākslas akadēmijas Modes nodaļas lektore, viņa ieaudzinājusi videi draudzīgu domāšanu arī daudzos jaunajos modes māksliniekos.
Modes māksliniece Indra Komarova
Indra norāda – zaļā domāšana modes sfērā nav tendence, bet gan akūta nepieciešamība. “Nupat jau varam runāt par paniku. Nav noslēpums, ka lielais modes ritenis atstāj ļoti nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un ne tikai – ilgtspējība attiecas arī uz cilvēka psiholoģiju, līdztiesību un citiem jautājumiem. Mode ir problemātiska gandrīz katrā no šiem punktiem,” atzīst Indra.

Pēdējos gados apģērbu ražošanas apjoms ir teju divkāršojies par spīti tam, ka arvien lielāku popularitāti gūst videi draudzīgās zero waste (bezatkritumu) un ilgtspējas prakses – lietotu apģērbu iegāde, apģērbu pāršūšana, izvēle par labu dārgākām, bet kvalitatīvākām un ilgāk nēsājamām drēbēm.

 “Zaļgalvis” – podkāsts un raidījums

Svētdienās LTV1 skatītāji pulksten 18.15 var vērot interneta žurnāla "Satori" un "VFS Films" jauno, kopīgi veidoto raidījumu "Zaļgalvis" – dokumentālus stāstus par cilvēkiem un vidi. Tagad raidījumu papildina arī podkāsts, kurā turpmāk katru otro trešdienu par vidi sarunāsies rakstnieks, dabas fotogrāfs un raidījuma "Zaļgalvis" vadītājs Rvīns Varde un žurnāliste, bioloģijas maģistrante un raidījuma redaktore Eva Johansone. Katrā sērijā viņiem pievienosies kāds viesis.

Podkāsta formātā:

Kā uzsver Indra, vienīgais patiešām efektīvais risinājums apģērba pārprodukcijai pasaulē ir nepirkt tik daudz apģērba. Vienlaikus daļa atbildības jāuzņemas arī pašai industrijai. “Viens no galvenajiem šīs problēmas cēloņiem ir tas, ka apģērbs ir ārkārtīgi lēts un pieejams pilnīgi visiem. Tas ir absurdi, ka džinsi maksā lētāk nekā sviestmaize,” norāda Indra.

Viņasprāt, liela nozīme ir apģērbu cenas psiholoģiskajai iedarbībai. “Kādreiz paralēli mācībām es daudz strādāju par stilisti un palīdzēju sievietēm un vīriešiem organizēt viņu garderobes. Bija ļoti interesanti novērot, kā cilvēki izturas pret savām drēbēm. Piemēram, kādai manai klientei bija “Chanel” žakete un, kā zināms, “Chanel” žaketes ir ārkārtīgi dārgas. Šī žakete bija svaigi no ķīmiskās tīrītavas, ielikta oriģinālajā “Chanel” maisā un pakārta uz oriģinālā “Chanel” pakaramā. Tikmēr citu, lētāku zīmolu drēbes glabājās kā nu kurā – kaut kur nomestas, salocītas, pakārtas uz viena pakaramā ar citām drēbēm. Mans padoms var skanēt absurdi, bet – pērciet dārgākas drēbes un jums būs lielāka cieņa pret tām. Tas, cik lēti var nopirkt apģērbu, rada cilvēkos necieņu pret to. Kāpēc man tas ir jāiztīra, ja varu izmest un nopirkt nākamo? Cilvēkiem nevajag pašas drēbes, bet gan mirklīgo labsajūtu, ko rada to nopirkšana. Manuprāt, tam nav sakara ne ar apģērbu, ne modi, tas var notikt jebkurā industrijā,” atzīst Indra.

Ar sirdi un prātu

Kā stāsta Indra, cilvēku un modi saista īpašas attiecības, jo apģērbs ir cieši saistīts ar mūsu ķermeni. “Ir dažādas lietas, tostarp saistītas ar statusu, ko mēs varētu pirkt kā traki, bet apģērbs īpaši ietekmē mūsu emocionālo pašsajūtu, jo visbiežāk mēs ļoti emocionāli jūtamies tieši par savu ķermeni – gribam izskatīties labāk, kaut ko noslēpt, tikt galā ar kompleksiem un tā tālāk. Arī par ķermeni un izskatu izteiktie aizvainojumi aizķer ļoti sāpīgi,” norāda Indra.

To, kā vēlamies izskatīties, nereti ietekmē sava laika skaistuma ideāli. Kā norāda modes māksliniece, tā saucamie ideāltipi atrodami katrā laikmetā. “Piemēram, viduslaikos ideāltips bija slaida, gara sieviete, vēlams stāvoklī, ar augstu pieri un ļoti bālu ādu. Sievietes speciāli izskuva matus, lai piere būtu augstāka, savukārt iespaidu par grūtniecību panāca ar īpašu kleitas formu. 50. gados ideāltips ir sieviete ar slaidu vidukli, formīgiem gurniem un krūtīm, nolaideniem pleciem, bet 90. gadu ideāltipa piemērs ir Keita Mosa – četrpadsmitgadīga pusaudža figūra, ļoti kārna, kustīga. Katrā laikmetā ir savs ideāltips, kas sievietēm rada sajūtu, ka viņas nav pietiekami labas, jo, piemēram, nepietiekami atgādina Merilinu Monro vai Keitu Mosu. Turklāt šiem ideāltipiem nav jābūt globāliem – pat piecu draudzeņu kompānijā var būt viens ideāltips, kuru pārējās nedaudz apskauž. Mode to izmanto, piemēram, norādot, ka ar augstpapēžu kurpēm tavas kājas izskatīsies garākas,” stāsta Indra.

Cienīt apģērbu

Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Latvija apģērba patēriņa ziņa ir zaļāka – mēs iegādājamies mazāk jauna apģērba un vairāk iepērkamies lietoto apģērbu veikalos, kuri lielā skaitā sastopami arī pašā galvaspilsētas centrā. Kāpēc tā? “Tam ir vairāki iemesli. Pie mums patērētāju kultūra ir salīdzinoši neilgi – tas ir padomju laika labais blakusefekts. Mums nav pierasts ieiet veikalā, paskatīties uz kleitu un nomest to zemē tikai tāpēc, ka tā maksā sešus eiro, un iet ņemt nākamo. Mums cieņa pret apģērbu ir iedzīta no bērnības,” skaidro Indra.

Tai pašā laikā, kā atzīst modes māksliniece, arī iepirkšanās humpalās var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma, ja tur nopirktais apģērbs tiek uzvilkts tikai vienu reizi un tad izmests, lai vietā pirktu jaunu.

“Vislabāk būtu pirkt kvalitatīvu un dārgāku apģērbu, tādu, kurš pašam patīk un nav pēdējais modes kliedziens. Tāds kalpos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Manuprāt, šī emocionālā kalpošana ir pat svarīgāka, jo nav nekādas jēgas no apģērba, kurš ir ārkārtīgi izturīgs, ērts, bet neliek justies labi.”

Rvīns atzīst, ka viņam galvenais apģērbā ir praktiskums – izturīgs audums, ērts piegriezums un daudz kabatu, savukārt Indra uzsver – mode un praktiskums nebūt nav antonīmi, un arī viņas veidotajiem sieviešu apģērbiem lietojamība ir viens no galvenajiem kritērijiem. “Visām kleitām, biksēm un svārkiem kabatas ir obligātas, jo bez tām dizains nav izdevies. Es nesaprotu, kāpēc vīriešu biksēm kabatas ir normāla dziļuma, bet sieviešu biksēm ticis kaut kāds kabatu pārpalikums! Ja apģērbā nevar justies kā mājās, tas nepildīs arī emocionālo funkciju.”

Kad okeānā pietrūkst plastmasas

Eva atzīst, ka bieži iepērkas second hand (lietotu apģērbu – no angļu val.) veikalos, kur apģērbu izvēlas pēc tā auduma un dizaina kvalitātes. Viņa novērojusi, ka lietoto apģērbu veikalos pirktās kokvilnas un lina auduma drēbes kalpo pat ilgāk nekā dārgas un jaunas, kaut arī iegādātas par dažiem eiro. Savukārt jaunu apģērbu lēti ļauj ražot dažādi sintētiski materiāli, kas nereti tiek saistīti ar tā saucamo fast fashion jeb ātro modi.

Kā skaidro Indra, šis priekšstats nav precīzs un fast fashion definē nevis lēti materiāli, bet gan vieta modes ciklā. “Pastāv modes kalendārs, kam ir noteikts grafiks. Vispirms ir audumu meses, uz kurieni modes nami brauc izvēlēties audumus un iedvesmoties jaunajām kolekcijām. Tad tiek gatavota kolekcija – to dara gan lielie modes nami, gan studenti. Visbeidzot šī kolekcija tiek prezentēta un to iegādājas uzpircēji, lai ražotu tālāk. Ražošanas laiks ir aptuveni divi trīs mēneši. Ja februārī tiek prezentēta tā gada rudens kolekcija, var sagaidīt, ka jūlijā tā nonāks veikalu plauktos. Kā rīkojas fast fashion? Viņi noskata lietas, par kurām jūt – tās būs tendences, uzražo tās divās nedēļās un momentā piegādā veikaliem. Tam nav saistības ar izmantotajiem materiāliem – tie var būt labāki vai sliktāki. Piemēram, “H&M” ir kolekcija “Conscious”, kas tiek ražota no okeānā savāktas un otrreiz pārstrādātas plastmasas. Mana kolēģe atbrauca no auduma izstādes un stāstīja – pieprasījums pēc poliestera, kas gatavots no okeāna plastmasas, ir tik liels, ka pietrūkst pašu pudeļu, ko vilkt ārā un pārstrādāt,” stāsta Indra.

Vienlaikus, kā atzīst modes māksliniece, pret šķietami zaļajiem modes industrijas mērķiem jāizturas piesardzīgi.

“Es šīs līnijas, kas tiek reklamētas kā zaļākas un pareizākas, vairāk vai mazāk uzskatu par greenwashing (prakse, kad uzņēmums maldinoši reklamē savu produktu vai pakalpojumu kā videi draudzīgu),” godīga ir Indra.

Kapsulas garderobe – katram citāda

Runājot par ilgtspējīgu modes apriti, bieži iesaka veidot kapsulas garderobi. Kas tā ir, un kādi ir tās pamatprincipi? “Esmu pārliecināta, ka mums katram šāda kapsulas garderobe jau ir,” atbild Indra. “Tās princips ir vienkāršs – skapī ir zināms skaits vienību, piemēram, 30, kuras var krustām šķērsām kombinēt – pietiekami neitrālas, lai derētu jebkurā sezonā un pie jebkuriem trendiem, un tādas, kuras var viegli kombinēt ar lietām, kas bijusi mirkļa iegriba, jo modei tomēr jābūt arī nedaudz aizraujošai. Katram šī kapsulas garderobe izskatīsies citādi, tāpēc es izvairos dot konkrētas norādes. Ir jāseko savam dzīvesveidam un vajadzībām,” uzsver Indra.

Viena no lietām, kas nākotnē varētu ietekmēt mūsu garderobi, ir apģērbu īre – pakalpojums, kas pasaulē, īpaši ASV, kļūst arvien populārāks.

“Sākotnēji šie uzņēmumi piedāvāja ballīšu apģērbu – tādu, ko mums nevajag ikdienā, taču ar laiku atklājās, ka cilvēki šo apģērbu izvēlas nēsāt arī ikdienā, lai dažādotu savu garderobi. Tagad šie uzņēmumi piedāvā arī ikdienas apģērbu un iespēju šo pakalpojumu abonēt – samaksājot noteiktu summu, klients var izīrēt, piemēram, sešus apģērba gabalus mēnesī, kas viņam tiek arī nosūtīti. Šādā veidā var labi papildināt kapsulas garderobi ar trendīgām lietām, ko uzvilksi vienu vai divas reizes,” stāsta Indra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt