19.gadsimta beigās, vīram vārdā Karls Frīdrihs Luijs Dobermanis, kurš nodarbojās ar nodokļu iekasēšanu, vajadzēja aizsardzību. Viņš radīja suni, kuram ir spēcīgs žoklis, laba oža un dabas dots talants sargāt. Tieši tādēļ radušies mīti par dobermaņu agresiju. Tikai pēc Luija nāves, suns ieguva vārdu dobermanis. Vācieši turpināja viņa iesākto, radot vienu no pasaules drosmīgākajiem un lojālākajiem suņiem, kuram piemita ass un inteliģents raksturs.
"Šobrīd gribētos uzskatīt, ka dobermanis ir pilnīgi savādāks nekā pirms simts gadiem. Pie tā strādā gan īpašnieki, gan audzētāji. Viņam nav jāuzbrūk ne cilvēkiem, ne suņiem, bērniem," pastāstīja dobermaņu saimniece Ieva Apsīte, bučodama savu lielo Pjēro.
Šī suņa cēlums, graciozitāte un temperamentīgais raksturs, ir tas, kas piesaista vairumu dobermaņu mīļotāju. Kupētās ausis un astes padara suņa izskatu vēl iespaidīgāku. Latvijā kupēšana gan ir aizliegta.
"Cilvēkam, kurš zina, kā izskatās suns ar kupētām ausīm, grūti pieņemt jauno tēlu. Ja nezina, viņš būs sajūsmināts," sacīja suņu audzētāja Jolanta Lagzdiņa. Standarts pieļauj abu izskatu piedalīšanos izstādēs. Suns, kurš dzīvo valstī, kur kupēšana ir atļauta, drīkst piedalīties. Jāatzīst, ka nekupēts dobermanis izskatās mīļāk, bet raksturs šiem suņiem tāpēc nemainās.
"Viņš ir ļoti drošs suns, viņš nekad neļaus apbižot savas mājas iemītniekus. Sadzīvos ļoti labi, bet nepacietīs nevienu svešu. Viņš ir neuzticīgs pret svešiem," stāsta kinologs Leons Markelovs.
Bieži filmās apspēlēts mīts par dobermaņa vienmēr agresīvo dabu. Ja suns ir socializēts un gājis skolā, tad viņam agresijas nebūs. Bet sunim ir izteikta sarga funkcija, viņš sargās savu teritoriju, dzīvokli, māju un saimnieku, piebilst kinologs Markelovs.
"Viņš ļoti ātri visu apgūst, ļoti ātri saprot, ko no viņa grib. Principā, jau no kucēnu vecuma. Ar pozitīvu stimulāciju, nekādā gadījumā ar sišanu. Tas tiek darīts ar kārumiem, ar rotaļlietām, lai viņam tas viss patīk. Ja viņam tas viss patīk, viņš to labprāt arī dara," skaidro Ieva Apsīte.
Dobermaņi ir lieliski palīgi policijas un armijas darbā. Viņi meklē mīnas, narkotikas, strādā uz pēdām. Viņiem piemīt zinātkārs raksturs, un, ja saimnieks spēs suni ieinteresēt, no viņa izaugs lielisks palīgs un kompanjons.
"Galvenais mīnuss ir tāds, ka viņu visu laiku ir jānodarbina. Ja cilvēks uz to nav gatavs, tad labāk neņemt, jo tad viņam tas sāk izpausties mājas demolēšanā, jo viņš nav nodarbināts," skaidro suņu audzētāja Jolanta Lagzdiņa.
Lai gan dobermanis ir veselīga šķirne, viņa vājā vieta ir sirds. Suņiem bieži iedzimta ir sirds problēma – kardiomiopātija, tāpēc der pārbaudīties.
"Ja suni mērķtiecīgi ņem ļoti aktīvām fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriešanai, riteņbraukšanai, tad labāk pārbaudīt sirsniņu," padomu sniedz Jolanta Lagzdiņa.
"Nevajag aizmirst, ka viņš ir īsspalvains. Ziemas, rudens un lietainā laikā sunim ir grūti," vērtē kinologs Markelovs.
Interesanti, ka mūsu platuma grādos, par šī suņa īpašniekiem vairāk kļūst sievietes, savukārt Eiropas karstajā galā – Portugālē un Spānijā – vīrieši.
"Man vajag tā, lai es visu laiku jūtu to spēku, to enerģiju, lai man nav garlaicīgi," pastāstīja Jolanta Lagzdiņa.
Dobermanis nav piemērots mīlulis jebkuram. Cilvēkam jābūt ar spēcīgu raksturu un ieinteresētam strādāt ar suni jau no pirmās dienas
"Nebūtu ieteicams cilvēkiem, kam patīk sēdēt klubkrēslā, kas neiet no mājas laukā, kam nav aktīvs dzīvesveids. Viņš nonīks tādā ģimenē. Viņš ļoti ātri aptaukojas, viņam uz to ir nosliece," skaidro kinologs Markelovs.
"Tas ir suns aktīviem, sportiskiem cilvēkiem, kam patīk staigāt, kam patīk aktivitātes, jo savādāk ar viņu nevar tikt galā," dobermani raksturo suņu audzētāja Lagzdiņa.
"Jā, ģimenes suns, bet ar viņu ir jānodarbojas. Viņš prasa ļoti daudz uzmanības, viņš arī ļoti daudz dod atpakaļ. Ļoti daudz mīlestības, ļoti daudz jauku brīžu," par bučošanos ar dobermani priecājas Ieva.
