Dīķa naktssikspārnis – baznīcu iemītnieks un Latvijā īpašs «dārgums»

"Tas [dīķa naktssikspārnis] ir īpašs dārgums (..). Teiksim, ja Latvijā ornitologs var kā lepnumu mums rādīt mazo ērgli vai melno stārķi,

tad mēs varam teikt, ka mums ir dīķa naktssikspārnis, kas ir milzīgs retums daudzās Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs," teica Pētersons.

Pēc viņa sacītā, dīķa naktssikspārnim nav īsti "pareizs" nosaukums – tas drīzāk būtu dēvējams par ezeru vai lielo upju sikspārni, jo tam nepieciešamas ūdeņainas ainavas. 

 

"Un otra šīs sugas īpatnība – tas apdzīvo vasarā cilvēku ēkas, cilvēku veidotas ēkas. Tas nedzīvo mežos vai ļoti reti ir mežos sastopams. Līdz ar to šeit mazliet saduras sikspārņu intereses un mājas apsaimniekotāju intereses," stāstīja pēnieks.

Viņš atzīmēja, ka interesanti ir arī tas, ka lielākā daļa šo sikspārņu vasaras koloniju sastopamas baznīcās, no kurām daudzas ir arhitektūras pieminekļi.

"Tā kā šeit ir divi vienā – gan arhitektūras piemineklis, gan dabas vērtība – sikspārnis," teica Pētersons.

Arī otrai sugai – platausainajam sikspārnim –, pēc pētnieka teiktā, ir savas īpašas pazīmes, tostarp, ka šī dzīvnieka ēdienkartē ir gandrīz tikai taureņi. Līdz ar to šim sikspārnim vajadzīgi biotopi, kas ir labvēlīgi taureņiem, proti, bioloģiski vērtīgas teritorijas. Tāpat platausainais sikspārnis, atšķirībā no citiem, kas dzīvo dzeņu kaltos dobumos, mitinās vecos mežos aiz koka mizas.

"Viņiem vajag vecus kokus, kam ir atkarājusies miza. Un tur viņi veido skaita ziņā nelielas kolonijas.

Līdz ar to šai sugai varbūt nav svarīga ēku aizsardzība, bet šai sugai ir svarīga mežu aizsardzība. Un tā suga varētu arī būt kā mežu biotopu indikators, bet šo sugu ir ļoti grūti atrast un fiksēt," sacīja Pētersons.

 

Latvijā jau otro gadu notiekošajā dabas skaitīšanā jeb biotopu inventarizācijā plānots izstrādāt dabas aizsardzības plānus kopumā piecām sugām, tostarp abām minētajām sikspārņu sugām, Latvijas Radio raidījumā stāstīja Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Īrisa Mukāne.

Pētersons atklāja, ka šī ir pēdējā lauku sezona, kurā tiek apzinātas visas dīķa naktssikspārņa kolonijas, un aizsardzības plānam ir jābūt gatavam nākamā gada sākumā. Savukārt platausainajam sikspārnim būs vēl viena lauku sezona 2019.gadā, un pēc tam ziemā ir jābūt gatavam aizsardzības plānam.

Sikspārņu pētnieks atzina, ka dabas skaitīšanā attiecībā uz sikspārņu apzināšanu nekādi lieli pārsteigumi līdz šim nav bijuši. Taču prieks ir par to, ka divās baznīcās gan uzietas iepriekš nezināmas dīķa naktssikspārņa kolonijas.