Brūnais ķipars ar īso, stāvus izslieto astīti ir reizē žirgts un kustīgs, un reizē arī slapstīgs, jo labprāt uzturas kaut kur zemu brikšņos, pie kritalām, zaru kaudzēm un izgāztiem celmiem. Tur to vieglāk saklausīt, nekā ieraudzīt.
Paceplīša dziesma ir skaļa un ritmiska, apmēram divreiz ilgāka nekā žubītei, un sastāv no skanīgām atkārtotām zilbēm. To starpā ir arī ļoti ātrs, šai sugai raksturīgs tarkšķis.
Savdabīgi, ka abi mūsu mazākie lidoņi - gan paceplītis, gan zeltgalvītis – sastopami Latvijā visu gadu un veiksmīgi pārziemo, tāpēc īstiem gājputniem tos nepieskaita. Dažkārt paceplītis iedziedas pat ziemā, taču īstais dziesmu laiks arī šim putnam, protams, ir pavasaris.