Dejas ar suni pasaulē parādījās jau deviņdesmito gadu sākumā, taču pie mums kā sporta veids tas tika apstiprināts tikai pirms diviem gadiem. Suņa uzdevums ir izpildīt konkrētus trikus, kopā ar saimnieku kustoties mūzikas pavadījumā. Dejām ar suni ir divas variācijas.
“Ir brīvais stils, kur var kustēties, kā jūs gribat. Protams, ir aizliegumi, nedrīkst darīt bīstamus trikus, piemēram, stāvēt uz priekšķepām suņiem nav vēlams,” stāsta kinoloģe Vladislava Akimova, Ievas un Teri saimniece.
Iešanai blakus mūzikas pavadījumā ir viens trūkums – iztēles brīvība, jo ir jāizpilda tikai konkrēti triki. Turpretī brīvajā stilā saimnieks var izpausties daudz radošāk – rādīt tādus trikus, kas sunim padodas, patīk un arī labi izskatās.
“Suņi ir dažādi – ir mazi, ir lieli, ir ar īsām ķepām, ar garām ķepām, ir ar garu spalvu, īsu spalvu. Ja viens triks labi izskatās sunim ar garām ķepām un īsu spalvu, šis triks var neizskatīties labi sunim ar īsām ķepām un vēl ar spalvu,” stāsta kinoloģe.
Vladislava ar saviem suņiem Ievu un Teri sāka dejot pirms četriem gadiem. Tolaik sacensību nebija – tā bija vienkārši izklaide un triku paraugdemonstrējumi svētkos. Pēc “profesijas” Teri ir suns terapeits, kas strādā ar bērniem. Tagad Teri ir arī viens no labākajiem ķepu dejotājiem valstī: “Viņš laikam ir pirmais Latvijā, kurš ir meistaru klasē, augstākajā klasē. Mēs ar viņu arī piedalījāmies pasaules čempionātā pagājušajā gadā.” Savukārt Ieva trikus dejām apgūst jau kopš bērnības.
Borderkollija Lūka saimniece Inese Krastiņa šobrīd kopā ar suni iestudē jaunu deju. Abi aizraujas ar dejošanu un mācās trikus, kas prasa fizisku piepūli kā saimniecei, tā sunim.
“Kad brauc ciemos pie bērniem, tad viņiem ir liels prieks, ka sunītis kaut ko māk,” stāsta Inese. Lūks iemācījies kūleņot, iet čūskiņā, salasīt mantiņas kastītē un pat ietīties sedziņā.
