Valmieriete Elīna Ādamsone pēdējā laikā pamanījusi sludinājumus, kuros mudina kā dāvanu izvēlēties mājdzīvnieku. Turklāt pie sludinājumiem cilvēki vairāk interesējas par cenu, nevis par pašu dzīvnieku.
“Tā nav manta, tas ir dzīvnieks, un tā ir liela atbildība. Cilvēki nesaprot to atbildību. Daudzi neiedomājas, ka tev ir jāmaina sava dzīve tā dzīvnieka dēļ,” norādīja Elīna Ādamsone.
Arī dzīvnieka un viņa veselības uzturēšana prasa līdzekļus. Elīna reiz neilgi pēc Ziemassvētkiem apmeklējusi dzīvnieku patversmi un novērojusi, ka tajā bijuši vairāki suņi, kuri tur nonākuši kā nevajadzīgas dāvanas.
“Bija Ziemassvētku dāvana, kas neiederējās interjerā. Suns sievietei neiederējās mājas interjerā. Es nezināju, ka suns ir mēbele. Bija sieviete, kas atveda savu suni, jo vīrs uzdāvināja nepareizo suni, jo neieiet rokas somiņā,” pastāstīja valmieriete.
Arī dzīvnieku patversmēs atzina, ka nepārdomāta un nesaskaņota mājdzīvnieku dāvināšana ir problēma. Nevar gan teikt, ka svētku laikā tā ir izteikta tendence, taču ir gadījumi, kad uzdāvinātais mājdzīvnieks agrāk vai vēlāk kļuvis par nastu.
“Atrodas kaut kur pamesti kucēni un kaķēni. Protams, ka viņi netiek izmesti ar to dāvanu bantīti ap kaklu, un mēs 100%, protams, neesam pārliecināti, ka tā ir bijusi tā Ziemassvētku dāvana, kas ir izmesta. Bet, pēc visa spriežot, tā ir gan. Diemžēl ir bijuši pat tādi ļoti cietsirdīgi gadījumi, ka kucēns ir izmests, piemēram, daudzstāvu mājas atkritumu konteinerā un tikai nejaušības pēc kāds izdzird, ka viņš tur ir,” pastāstīja dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse.
Viņa piebilda, ka dažkārt cilvēki pat neaizdomājas, ka patiesībā otram uzdāvina rūpes. Tam piekrīt arī dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Liberta” Liepājas pusē. Ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieks ir uzdāvināts senioram, lai nav vientuļi, taču viņam par dzīvnieku nemaz nav viegli parūpēties.
“Ļoti lielas problēmas ir īpaši ar suņiem, kad uzdāvina it kā mazu kucēnu, kas būšot maziņš, bet tas mazais sunītis izaug līdz 40–50 kilogramiem. Un tie vecie cilvēki gūst traumas no viņiem, jo vienkārši fiziski nespēj ar viņiem tikt galā,” pastāstīja biedrības “Liberta” vadītāja Ildze Saulīte.
Ja kādam radusies interese par mājdzīvnieku un savā sarunā cilvēks nejauši pasaka, ka vēlas to dāvināt, dzīvnieku patversmes šādus gadījumus cenšas nepieļaut. Ja dzīvnieks nonācis patversmē, tātad reiz jau bijis atraidīts, tāpēc nākamo saimnieku izvēlas rūpīgi. Un tiek arī slēgti līgumi, lai gadījumos, ja dzīvnieks tomēr nesaņem pienācīgas rūpes, viņu var atņemt un turpināt meklēt viņam mīlošus un atbildīgus saimniekus.
