Filipīnu arhipelāga Mindanao salās mītošā Švarcera koksngrauzni kā zinātnei jaunu vaboļu pasugu vācu entomologs Šulce aprakstīja 1934.gadā. Kopš tā laika pasaulē vienīgais šī īpatņa eksemplārs atrodas Drēzdenes Zooloģijas muzejā.
Pēc 82 gadiem Daugavpils Universitātes vaboļpētniekiem izdevās ievākt un aprakstīt otro Švarcera koksngraužņa īpatni. Tagad vienu centimetru gara melna ar zilganu atspīdumu vabole ir otrs pasaulē zināms šīs pasugas eksemplārs, kas turpmāk glabāsies universitātes vaboļu kolekcijā.
"Zinātnieki uzskatīja, ka, iespējams, šī suga jau vispār ir izzudusi, jo 80 gadus pēc aprakstīšanas neatrast vispār nevienu eksemplāru - tas ir tiešām tāds rets gadījums. Tas ir tāds zinātnē būtisks notikums, jo viena pasuga, kuru tiešām ir nepieciešams aizsargāt, mums ir izdevies to atklāt un turklāt ar jaunu atradni, kas ir citā vietā, daudz tālāk no tās vietas, kur sākotnēji tā tika aprakstīta," stāsta Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis.
Akadēmiķis Barševskis norāda, ka pašlaik sāksies diskusijas par to, lai jaunatklāto pasugu varētu paaugstināt līdz patstāvīgās vaboļu sugas rangam, līdz ar to tiks veidota zinātniska publikācija ar mērķi pierādīt šo hipotēzi.
"Ģeogrāfiski tagad viņu izplatība pārklājas. Pasugām, kā zināms, ir šis te ģeogrāfiskais pārklājums vai nu cita veida norobežojums, viņi parasti nepārklājas viena ar otru. Šī atradne liek aizdomāties par šī taksona rangu," skaidro Arvīds Barševskis.
Daugavpils Universitātes pētnieki gadā atklāj aptuveni 40 jaunas vaboļu sugas, kas parāda, ka tropu meži joprojām ir maz izpētīti. Intensīva to izciršana sekmē vairāku jau esošo un neatklāto vaboļu sugu izzušanu. Tāpēc šo pētījumu galvena nozīmē - paspēt atklāt jaunus taksonus un sekmēt to aizsardzību.
