Daugavpils novadā sterilizēs 200 kaķus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ne tikai pilsētās, kur lielāka apdzīvotība, veidojas pamesto un klaiņojošo dzīvnieku kolonijas. Ne mazums problēmu ir arī laukos, īpaši ciemos ar daudzdzīvokļu mājām.  Nespējot uzturēt savus dzīvniekus, neviens vien saimnieks tos laiž brīvībā, taču sterilizācijai un kastrācijai līdzekļu nav.

Tāpat ir gadījumu, kad tieši pilsētnieki, lai atbrīvotos no liekajiem dzīvniekiem, tostarp kaķu mazuļiem, tos vienkārši izved ārpus pilsētas teritorijas. Tā klaiņojošo dzīvnieku kolonijas sāk veidoties pagastu teritorijās, radot galvassāpes un sadzīviskas problēmas ciemu iedzīvotājiem. Risinājums - dzīvnieku sterilizācija. Šo sabiedriskās organizācijas „Otrā māja dzīvniekiem” ideju „Sterilizēts kaķis – veselīga dzīve”  šonedēļ atbalstīja Daugavpils novada dome.

Projekts aptvers četrus novada pagastus, kur  kopumā tiks sterilizēti vairāk nekā 200 kaķi. Interese par šo pasākumu ir liela, visticamāk, ideja būs ilgtspējīga, saka novada domes vadītāji.

Veselas kaķu kolonijas šobrīd mitinās novada daudzdzīvokļu māju pagrabos un pagalmos, radot ne mazums neērtību namu iedzīvotajiem, atzīst Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.

„Ar katru gadu viņu paliek arvien vairāk,” saka Aizbalts. „Tie kaķi ir slimi un turpat bērni rotaļājas, un tie kaķi jau iet pie viņiem un trinās apkārt,” viņš norāda uz slimību risku.

„Blusaini, utaini, ērču pilni kaķi apkārt klīst,” sūdzas Naujenes pagasta iedzīvotāja Ņina. Viņa ir par to, lai visus klaiņojošos dzīvniekus izķertu un izvestu uz patversmi. Daļēji šī problēma tiks risināta, pateicoties sabiedriskajai organizācija „Otrā māja dzīvniekiem”, kura saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu teju 7000 eiro apmērā kaķu sterilizācijai. Kopskaitā tie būs ap 200 kaķi četros novada pagastos, tostarp arī Naujenē, kas ir lielākais pagasts ar vairākiem apdzīvotiem ciemu centriem, un interese par šo iespēju ir liela, stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne.

„Vēl nepaspēja pagasta pārvalde palīdzēt, kad iedzīvotāji bija noslēguši līgumus par 77 kaķiem, kaut gan mums ir limits tikai uz 40. Tas paredz kaķu noķeršanu, aizvešanu, sterilizēšanu. Tas ir līgums ar fizisku personu, kas uzņemas atbildību par kaķiem, kad mēs atvedam tos atpakaļ,” saka Miglāne.

Pašiem par savu naudu veikt sterilizāciju nav pa spēkam, bet kontrolēt kaķu vairošanos nav iespējams, atzīst paši iedzīvotāji, kas labprāt gatavi izmantot dotās iespējas. Tas ir motīvs, saka Miglāne skaidrojot, ka nereti lauku pagasti, kas atrodas tuvāk pilsētām, kļūst par ķīlniekiem, kurus apdzīvo lielas klaiņojošo dzīvnieku kolonijas. „Bieži redzam situāciju, ka izmet no mašīnām, un tad viņi nāk uz vietām, kur jau ir kaķi un tad viņus piebaro,” atzīst Miglāne.

Sterilizācija ir labs problēmas risinājums, atzīst novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins. Tas ir kā balanss starp dažādiem viedokļiem, kurš atzīst, ka nevienam jau neceļas roka nogalināt tikko dzimušus kaķēnus.

Novada dome nolēmusi atbalstīt šo projektu ar 10 % līdzdalību jeb nepilniem 700 eiro. Ja pirmais etaps aizies sekmīgi un dos rezultātus, visticamāk, līdzīgas aktivitātes tiks īstenotas arī citos novada pagastos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti