Daugavpilī jauniešus cenšas ieinteresēt meteoroloģijā un citās vides zinātnēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Uzzināt, kā pēc ķērpjiem var noteikt ekoloģisko stāvokli dabā, kas ir psihrometrs, ar kādiem instrumentiem veikt mērījumus, lai prognozētu gaidāmos laika apstākļus, un kā zinātne noder uzņēmējdarbībā. To visu pusgada laikā, reizi mēnesī apmeklējot Daugavpils Universitātes (DU) Zinātnes skolu, var uzzināt topošie studenti, šobrīd vidusskolu vai profesionālo skolu audzēkņi.

Zinātnes skola notiek jau ceturto gadu, un tās galvenais mērķis ir sekmēt jauniešu interesi par aktuālajām tendencēm zinātnē, dot iespēju tiem tuvāk iepazīt zinātnes pasauli, kā arī pavērot, kā tā tiek izmantota mūsu ikdienas dzīvē, ražošanā, un uzzināt jaunus un pārsteidzošus faktus par labi zināmām un ierastām lietām un procesiem.

DU Ģeogrāfijas katedras docents Dāvis Gruberts ar Latgales skolu jauniešiem Zinātnes skolā veic pirmos eksperimentus, izmantojot dažādas ierīces. Galvenais ir prast tās pielietot, lai izmērītu gan temperatūru, gan spiedienu, gan gaisa mitrumu, gan prognozētu gaidāmos laika apstākļus.

Uz Zinātnes skolas nodarbībam pieteikušies vairāk nekā pussimts jauniešu no Daugavpils, Krāslavas, Aknīstes, Ludzas un citām vietām. Viņu galvenā motivācija ir paplašināt zināšanas sev interesējošā jomā un vēlāk sākt studijas DU, piemēram, meteoroloģijas jomā. Tām ir nākotne, saka Gruberts.

"Mēs centīsimies viņus ievilināt vides zinātnē. Tas, ko viņi var uzzināt - mūsdienu aktuālās vides zinātnes, to cēloņi un iespējamie risinājumi. Tas, ko šodien apgūsim, ir domāts tiem, kas savu dzīvi vēlas saistīt ar laika vērošanu un klimata pētīšanu," saka Gruberts, uzsverot, ka klimata pārmaiņu jautājumi pasaulē ir ļoti aktuāli.

Citā DU laboratorijā jaunieši apgūst ķērpju zinātni, arī tai sava loma un nepieciešamība. Zinātnieki šajā nozarē nepieciešami, stāsta ķērpju pētnieks Rolands Moisejevs. "Latvijā tā nav ļoti populāra. Taču, piemēram, Somijā un Zviedrijā šo pētnieku ir ļoti daudz. (..) Gribētu, lai šī zinātne būtu populārāka arī Latvijā," saka Moisejevs.

DU Zinātnes skola jau ir kļuvusi par tradicionālu pasākumu, kas gūst atsaucību jauniešu vidū un liek rosīties arī pašiem zinātnes prātiem, atraktīvā veidā parādot zinātnes nozīmi visdažādākajās nozarēs, atzīst DU Zinātņu  prorektore Inese Kokina. "(..) Svarīgi, ka ar zinātni mūsdienās var pelnīt arī naudiņu un runāt par to, kas mūsdienās zinātnē ir aktuāls - tie objekti, pētījumi, kas tuvākajā laikā zinātnē attīstīsies," saka Kokina.

Jauniešiem šīs zināšanas tikai jāprot izmanot dzīvē un spēt pielietot. Tas ir galvenais DU Zinātnes skolas uzdevums. Turklāt, piesaistot jauniešus zinātnei un augstskolai kā potenciālajai augstākās izglītības gūšanas vietai, ir labākas iespējas iestāties DU.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti