Zivju nārstu ligzdas tiek liktas jau 10 gadus. Šogad biedrība "Mēs-zivīm" tās liek trīs vietās - Ikšķilē, Kaibalā un Liepkalnos. "Vides fakti" devās uz Ikšķili, lai noskaidrotu, kā process notiek.
10 gadu laikā kopumā Daugavā ir ieliktas teju 4000 ligzdas, bet pagaidām liek vien piecas paraugligzdas, kuras stāvēs līdz jūnija vidum, bet pēc tam, kad ikrs būs attīstījies, varēs ņemt ārā. Pašlaik ir jānoķer īstais brīdis, kad pārējās ligzdas likt, tāpēc tiek apsekotas arī tās ligzdas, kas ieliktas jau agrāk.
"Divas dienas, un viņas ir jau ar dūņām. Tāpēc mēs viņas liekam pēdējā mirklī - kā tikko sāk nākt virsū. Lai nebūtu tās dūņas, jo pie dūņām neķeras klāt tik labi. Visādas sānpeldes un vēzīšu es redzu, bet ikru pagaidām nav," stāsta biedrība "Mēs-zivīm" vadītājs Ivars Dubra.
Viņš apstiprina, ka jāgaida, kad uz pirmajām paraugligzdām būs kāds ikrs, tad uzreiz ir jāreaģē - tad ligzdām jābūt saliktām dienas, divu dienu laikā.
Zivju entuziasts Māris Olte uzsver, ka ligzdas ir ļoti nozīmīgas zivju nārstošanai.
"Ja skatās lielajos hidroelektrostaciju (HES) uzpludinājumos, kur ir plēsīgās zivis, kuras visi zina, - "O, jā, plēsīgās mums vajag, jo es viņas makšķerēju," visi domā. Un tad ir ēsmas zivtiņas. Tad saka: "Vai tad jūs tagad, ligzdas liekot Daugavā, vairāk brekšu dabūsiet, brekšu tāpat tur pietiek." Tā ir tiesa, bet no otras puses, raudas, kas tur iznārsto, tie asari - viņiem jau pietrūkst tā nārsta substrāta. Viņi varētu būt vairāk, bet viņu nav, jo nav kur iznārstot. Un tās ligzdas tieši to parāda, ka ir vesela grupa ar zivīm, kurām vienkārši nav kur iet. Kad tu ielaid tās nārsta ligzdas, tu redzi, ka viņas ir nosētas ar ikriņiem. Tātad ir ļoti svarīgi. Cik tas ir būtiski visā tajā kopējā HES ūdenskrātuves ezerā, to ir grūti teikt, to ir pat grūti izpētīt," par ligzdām stāstīja Māris Olte.
