4. studija

Augstākā izglītība

4. studija

Seksuālā agresija ziņu portālu virsrakstos

Kurmji

Dārzos rosās kurmji, nopirktie dzīvnieku atbaidītāji bieži nepalīdz

Nopērkot kurmju atbaidītāju, reizēm nākas secināt, ka tas nedarbojas. Bieži vien pircēji uzskata, ka tā ir patērētāju maldināšana, un pieļauj, ka varbūt dzīvnieki pie visa jau ir pieraduši. Taču bieži vien izrādās, ka dzīvnieciņam nav citas dzīves telpas, kur pārvākties.

"Viņi lien un rok visur, kur viņi grib - vienā vietā tu viņu dzen, viņš rok nākošā vietā," sašutusi ir Aija, kura neveiksmīgi savā dārzā cīnās ar kurmjiem. "Ļoti briesmīgi, ir gan pudeles liktas, lai grab, šķidrumi lieti un slazdi likti - palīdzēšana nekāda, viņš paiet metru tālāk un atkal viss notiek."

Ar līdzīgu problēmu saskārusies arī Daina, kura nesen iegādājusies ierīci, kas kurmjus atbaida ar skaņas signālu. Daina cenšas padzīt kurmjus no dārza: "Mans kurmju pīkstulis... kurmis viņu rok gandrīz vai laukā, uzmet ratā un man visa siltumnīca izārdīta. Mani ļoti interesē tas jautājums, vai tiešām šādas ierīces neiziet nekādu pārbaudi dabā, praksē?"

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka gadījumā, ja prece sola kādu efektu, tai tas būtu arī jāsniedz. "Ja informācijā pirms šīs ierīces iegādes ir norādīts, ka šī ierīce efektīvi cīnīsies pret kurmju uzbrukumiem dārzā, tad ierīcei tā arī vajadzētu kalpot. Varbūt tur ir kāda tehniska problēma ar signālu, ko rada ierīce," pieļauj PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Ja prece vēlamo efektu nesniedz, to iespējams nest atpakaļ uz veikalu un rakstīt sūdzību, uz kuru veikalam ir pienākums sniegt rakstisku paskaidrojumu. Mutiski paskaidrojums gan jau ir sniegts. "Viņi man atbildēja, ka man neriktīgi kurmji, ja viņi nebaidās," pārdevēja atrunas atstāsta Daina.

Tātad sanāk, ka atbrīvoties ir iespējams tikai no riktīgajiem kurmjiem. Tā kā tie zem zemes vadās pēc ožas un dzirdes, un dzirde palīdz sadzirdēt, kur rakņājas kāds tārps vai zemes vēzis, tad teorētiski jebkurai vibrācijai un troksnim vajadzētu būt gana traucējošam, lai kurmi piespiestu pamest dārzu. "Vibrācija rada skaņu, kas kurmim traucē un nepatīk – šajās situācijās, ja ir iespējas aiziet kaut kur citur, tad arī aizies citur. Gadījumā, ja apkārt ir pietiekami daudz citu kurmju un visas pieejamās dzīves telpas jau ir aizņemtas, un viņam nav iespējas pārvākties, viņš tomēr paliks tajā vietā, kurā dzīvo un mēģinās samierināties ar to, ka viņam ir radīti nepatīkami apstākļi," skaidro Latvijas Dabas muzeja (LDM) vecākais zoologs Edgars Dreijers.

Iespējams, tieši brīvās teritorijas trūkums ir iemesls tam, kādēļ kurmis nebēg prom, taču tas nenozīmē, ka jāmet plinte krūmos.

"Pašreiz ir periods, kad sīkajiem dzīvniekiem notiek paaudžu maiņa. Mazuļi, kas jau ir izauguši un pārvietojas prom no saviem vecākiem, meklē sev jaunu dzīves telpu, kurā dzīvot. Tajā pašā laikā šis ir periods, kad vecie dzīvnieki iet bojā un atbrīvo šo dzīves telpu jaunajiem dzīvniekiem. Ja šajā periodā ir kāda vieta, kas jaunajam dzīvniekam, meklējot dzīves telpu, nepatīk, viņš tomēr centīsies meklēt kaut ko citu, nevis iedzīvoties vietā, kur ir traucējoši apstākļi," stāsta zoologs Dreijers.

Viennozīmīgu efektu gan neviens nesola, turklāt izrādās, ka šādai precei nemaz nav jāiziet kādas obligātās pārbaudes, kas apliecinātu to darbības efektivitāti. "Uz šādām precēm, kas sola kādus brīnumainus efektus, patērētājam būtu ļoti, ļoti rūpīgi jāskatās un jāizlasa, kādā veidā šī prece efektu sasniedz un vai ir bijuši kaut kādi izmēģinājuma pētījumi," piebilst PTAC pārstāve Gertmane.

Taču iespējams, ka vaina nav kurmju atbaidītājā, bet gan faktā, ka kurmim nav kur bēgt.

Un jāņem vērā, ka reizēm kurmji dārzā ir izdevīgi. Bijuši gadījumi, kad cilvēkiem izdevies no tiem atbrīvoties, taču pēc tam dārzā ieviesušies zemes vēži, kas iepriekš tur nebija, un tad cilvēki sāka ilgoties, lai kurmis būtu atpakaļ.

"Ir dažādas atbrīvošanās metodes - ja lieto lamatas vai kādus citus mehāniskos līdzekļus, kas izraisa kurmja bojāeju, no dzīvnieka būs iespējams atbrīvoties, ne tikai aizbaidīt uz kādu citu vietu," dažādos paņēmienus nosauc LDM vecākais zoologs Edgars Dreijers.

Tā kā kurmji nav īpaši izvēlīgi, tie ir bieži sastopami visā Latvijas teritorijā, tiesa priekšroku tie dod irdenākai augsnei, jo to dzīve paiet rokot zemi. Parasti cilvēki dārzā redz un atrod kurmjus melnā krāsā, bet viņiem ir iespējamas arī diezgan plašas krāsu variācijas. Pilnīgi balti, albīni, arī tādi, kas ir krēmkrāsas kā kafija ar pienu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti