Šīs aktivitātes finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, un projekta laikā atjaunošana un apsaimniekošana galvenokārt notiks biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas, proti, zālājos un parkveida ainavās, zāļu purvos, pelēkajās kāpās un virsājos.
DAP projektu īstenos kopā ar sadarbības partneriem no AS “Latvijas Valsts meži”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, vairāk nekā 10 pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem.
Mežos paredzēts veicināt to daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi, piemēram, stādītajās mežaino piejūras kāpu priežu audzēs plānots radīt dabiskiem kāpu mežiem raksturīgus apstākļus. Paredzēts arī uzlabot Gaujas Nacionālā parka upju straujteču stāvokli, no koku sagāzumiem un bebru dambjiem attīrot 15 upes un tādējādi atjaunojot straujtecēm raksturīgo ūdens plūsmu un veicinot Gaujas pietekām raksturīgo lašveidīgo zivju migrāciju un nārstu.
Būtiska sadaļa projekta aktivitātēs veltīta aizsargājamo aleju atbildīgai apsaimniekošanai. Latvijā kopumā ir 62 aizsargājamas koku alejas, kurām ir gan kultūrvēsturiska, gan ekoloģiska vērtība, un daudzu aleju koku vecums pārsniedz 100 gadu. Turpmāko gadu laikā 13 koku alejās plānots veidot un sakopt koku vainagus, lai tā dotu iespēju paildzināt to mūžu un saglabāt veco koku ainavisko vērtību.
Biotopu atjaunošana plānota īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā, piemēram, dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”, dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Randu pļavas”, “Vecdaugava” un “Ziemeļu purvi”, Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumā “Ances purvi un meži”, Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos un vēl 20 aizsargājamās dabas teritorijās, vienā mikroliegumā un 13 īpaši aizsargājamās alejās. Prioritāri izvēlēti tādi biotopi un sugu dzīvotnes, kuru atjaunošana sniedz vislielāko ieguldījumu konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķu sasniegšanā vai valsts līmenī veicinās labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu.
“Dabas saglabāšanā ir nepieciešama sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās, lai saglabātu specifiskas dzīvotnes un sugas, kuru dzīves vide gadsimtiem ilgi ir bijusi atkarīga no cilvēka saimnieciskās darbības,” pauda DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un piebilda, ka vienlaikus ir pietiekami daudz biotopu, kuru cilvēku ekonomiskās aktivitātes ir ietekmējušas negatīvi.
Dažādas projektā ieplānotās aktivitātes sāksies jau šajā gadā, tostarp arī biotopu atjaunošanas un aleju kopšanas demonstrēšanas pasākumi, uz kuriem būs gaidīti arī sabiedrības pārstāvji un zemju īpašnieki, kas ieinteresēti ilgtspējīgā dabas resursu apsaimniekošanā.
Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52 miljonu EUR apmērā un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.
