Sadaļas Sadaļas

DAP: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabas bioloģiskajai daudzveidībai

Zālājos atrodas vairāk nekā 200 aizsargājamu augu, un kūlas dedzināšana rada būtiskus zaudējumus bioloģiskajai daudzveidībai, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes, savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.

Kūlas dedzināšanas sekasMarta Krīgere
Lai arī pēdējās dienās vietām bija brangs lietus, un kūlas dedzinātājiem vis neizdosies tik viegli piešķilt uguni, ir zināms, ka tie ir entuziastiski un mēdz dedzināt pat tādos apstākļos, kad liekas, ka nav kam degt.

Īpaši bīstami ir dedzināt kūlu meža tuvumā vējainās un sausās dienās, kad uguns ātri un nekontrolējami virzās uz priekšu, radot risku aizdegties blakus esošajiem mežiem un jaunaudzēm, kā tas aprīļa beigās bija Salaspils pagastā.

Uguns jaunos augus un dzīvo radību nesaudzē

Salaspils pagasta vasarnīcu ciematā Rūķīšos aprīļa beigās izcēlās īpaši bīstams ugunsgrēks. Rūķīšu ciematā joprojām jūtama deguma smaka. Dienā, kad dega kūla, bija siltākā šī pavasara diena, un stiprais vējš dzina uguns liesmas, aizdedzinot sauso zāli, meža zemsedzi un jaunaudzi. Kāda vietējā iedzīvotāja stāstīja, ka katru gadu vienā un tajā pašā vietā Rūķīšos tiek dedzināta kūla.

“Mežs, protams, atjaunojas, bet, ja ugunsgrēks skar jaunaudzi, tad lielākajā daļā gadījumu ugunsgrēkā cietušie kociņi aiziet bojā. Īpašnieks tad stāda kociņus no jauna. To mēs arī šeit varam redzēt – skujas ir dzeltenas. Tas, ka dažas ir palikušas zaļas, tas neko nenozīmē, visticamāk, šajā uguns skartajā platībā visi kociņi aizies bojā,” uguns nopostīto zemi Rūķīšos komentēja Valsts meža dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis.

Līdzās kokiem un sausajai zālei bojā aiziet arī jaunie augi, kas nupat ir sākuši dīgt. Tāpat arī kukaiņi, dzīvnieki, mazie grauzēji, ķirzakas un arī putni, kas vij savas ligzdas zālājā.

Dabas aizsardzības pārvaldes, savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons stāstīja, ka zālājos atrodas vairāk nekā 200 aizsargājamu augu, un kūlas dedzināšana rada būtiskus zaudējumus bioloģiskajai daudzveidībai.

“Ja ikgadēji notiek tāda dedzināšana, tad tas zālājs kļūst vienveidīgs, tad sāk dominēt graudzāles, un lielā sugu daudzveidība, krāšņi ziedošie un smaržīgie augi pazūd.

Visi dabiskos zālājos raksturīgie augi pazūd. Zūd ne tikai sugu daudzveidība, bet arī estētiskā vērtība, dažādas smaržas un skaņas pazūd no zālāja, tas kļūst vienmuļš,” pastāstīja Miķelsons.

Dabā viss nav tikai melns un balts

Nav arī tā, ka dabā viss ir melns un balts. Miķelsons atklāja, ka pastāv arī vairākas kukaiņu sugas, piemēram, degunkrāšņu vabole, kurai šāda degšana ir nepieciešama.

“Bet šie gadījumi ir ļoti specifiski, tas ir vajadzīgs specifiskās vietās, tā noteikti nebūs patvaļīga dedzināšana, bet mērķtiecīga, zālāju atjaunojoša dedzināšana. Tas būs tikai sausos priežu mežos, kur ir krietni vairāk sugu, kuras ir dabiski atkarīgas no dedzinātām vietām. Piemēram, Ādažu militārajā poligonā, kura arī ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, veic ar zināmu regularitāti kontrolētu dedzināšanu, protams, ar visiem dienestiem, un dedzina tikai meža zemsedzi,” pastāstīja Miķelsons.

Taču Latvijā ir maz vietu, kur notiek dabiskās un kontrolētās dedzināšanas, kur šīs sugas var izdzīvot, tādēļ šādas kukaiņu sugas ir retas un aizsargājamas.

Zālājs jāsakopj jau rudenī

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš iedzīvotājiem iesaka kūlu nededzināt, bet rudeņos un agros pavasaros sakopt zālāju, lai degšana nenotiktu.

“Bieži vien cilvēki neiedomājas, iededzina ugunskuru un no tā pēc tam aizdegas kūla. Iedzīvotājiem nevajadzētu domāt, ka ar zāles dedzināšanu sakops savu teritoriju, bet arī padomāt par to, ka mēs piesārņojam apkārtējo vidi ar dedzināšanu. Parādās deguma atlikumi, kas paceļas gaisā un pasliktina gaisa kvalitāti,” uzsvēra Lagzdiņš.

Lai kūla neveidotos, vislabākais risinājums būtu kopt zālāju, pļaujot vai ganot aitas, liellopus vai kazas. Dzīvnieki, kas ir atkarīgi no zālāja, nodedzinātā vidē nespēj dzīvot, veidot ligzdas, un tie nav spējīgi atrast barību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt