“Nevaram izslēgt iespēju, ka lācis atkal nenāks ārā no meža, bet trešā iespēja viņam netiks dota. Aicinu sabiedrību būt saprotošiem, jo šis ir apdraudējums arī cilvēkiem. Lācim ir jābūt mežā, viņam nav jābūt pie cilvēkiem,” uzsvēra Auziņš.
Ekperts norādīja, ka, aptaujājot zinātniekus un cilvēkus, kas strādājuši ar lāčiem, neviens nedeva garantiju, ka iepriekš aizmidzinātie un izšķirtie lāči mainīs uzvedību. Kāds igauņu kolēģis DAP norādījis – izskatās, ka viens ir kūdītājs un otrs pavelkas tam līdzi. Rezultāti līdzšinējiem mēģinājumiem atturēt lāčus no tuvošanās cilvēku mājām liek domāt, ka viens ir guvis mācību, taču otrs turpina ierasto uzvedību.
“Zinātnieki un eksperti teica, ka labākais būtu viņu likvidēt.
Lai attaisnotu sabiedrības cerības, ka uzreiz neķeramies klāt galējām metodēm, tomēr mēģinājām sākt ar saudzīgākām – baidīšanu, izšķiršanu un aizvešanu,” skaidroja Auziņš.
DAP apzinājuši lāču izvietošanas iespējas nebrīvē, bet secināja, ka brūnie lāči, īpaši no savvaļas, nav nevienam nepieciešami nedz Latvijā, nedz Eiropā. “Ja savvaļas lāčus ieliek aplokos, viņi ilgi nedzīvo,” piebilda DAP pārstāvis.
KONTEKSTS:
Šoruden bažas iedzīvotājiem radīja divi lāči, kas manīti sirojam pa Valkas novada viensētām. Pēc aizbiedēšanas ar gaismas un trokšņa lādiņiem abi lāči pārvietojās uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, apciemojot viensētas.
Tāpēc īstenota nākamās alternatīvas īstenošana – lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām. Tomēr viens no lāčiem atkal tika manīts, viesojoties lauku viensētās. Tāpēc to nācās pārvietot otrreiz.