Biologs Mads Fjeldso Kristensens skaidroja: "Zušu zāle jeb jūraszāle ir būtiska dzīvei Vejles fjordā un mūsu Dānijas iekšējās jūrās. Tā ir kā mazo zivju mazuļu audzētava. Tās ir kā jūras meži, un mēs Vejlē, iespējams, esam zaudējuši 90 procentus no tām apmēram 30 gadu laikā."
Fjords gadiem bija pakļauts degradācijai netīro ūdeņu, tai skaitā lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu noplūdes dēļ. Jūraszāles neizdevās pavairot ar sēklām, tāpēc biologi nolēma ar rokām iedēstīt stādus, kas tiek ņemti no veselīgiem biotopiem.
Gultnē tie tiek iesprausti ar videi nekaitīgas dzelzs naglas palīdzību. Projekts tiek īstenots jau trīs gadus, un ar vairāk nekā 100 tūkstošiem dēstu jau "atdzīvināta" četrus hektārus plaša teritorija.
Pašreizējā posmā trīs dienu laikā fjorda ekosistēmu papildināja ar 10 tūkstošiem dzinumu.
Nirēji novērojuši, ka audzēs uzreiz sāk parādīties dzīvība, bet nopietnāku novērtējumu, protams, varēs veikt tikai pēc kāda laika.
Tikmēr Apvienoto Nāciju eksperti norāda, ka apmēram 70 aļģu sugas piekrastē ir vieni no vissliktāk aizsargātajiem, bet plaši izplatītiem biotopiem. Jūraszāles klāj mazāk nekā divas procenta desmitdaļas no pasaules okeāna gultnes, bet šajos apgabalos uzglabā divreiz vairāk oglekļa nekā meži līdzīgā platībā.