Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

CSDD eksāmenā – arī video jautājumi

Dagdas novadā jauns pilskalns

Dagdas novadā atklāj vēl vienu pilskalnu; tam dos Beitānu vārdu

Dagdas novadā atklāts jauns pilskalns, kam iecerēts dot Beitānu vārdu, jo kādreiz pavisam netālu bija ciems ar šādu vārdu. Jauna pilskalna atklāšana ir nebijis notikums, un to palīdzējušas īstenot modernās tehnoloģijas un vietējo iedzīvotāju iniciatīva.

Jaunais – Beitānu - pilskalns atrodas netālu no cita nesen atklāta -  Černoručjes pilskalna.

“Tāda sajūta, ka es būtu palaidis raķeti gaisā. Jo tiešām, ar ko mēs varam lepoties? Ar savu vēsturi, tikai ar to, ka mūsu senči ir stāvējuši uz šiem vaļņiem, sargājuši savu zemi,” stāsta biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns. “Tepat aiz meža malas ir Beitānu ciematiņš, kurš pa lielākai daļai ir izmiris; kaut vai ar to pilskalna nosaukumu mēs saglabājam tās vietas nosaukumu. Černoručje arī nav ciemats, tikai kapsēta,” norāda Lubāns.

Arheologs Juris Urtāns atzīst, ka līdz šim vidēji gadā atklāti tikai trīs četri pilskalni, šogad ar jaunu IT sistēmu palīdzību četri jauni atrasti Augšzemē un Latgalē. “Ir Lidera sistēma, skenējumi, mēs redzam, sēžam pie sava aparāta un redzam to reljefu, kā tas ir zem mežiem, zem krūmiem, un var Rīgā vai kur citur atrast to vietu, kas aizdomīga,” saka arheologs un vēstures zinātņu kJuris Urtāns. “Tagad ar Lideru šogad ir laikam četri jauni pilskalni parādījušies. (..) Tas ir ļoti, ļoti daudz. Pa visiem, visiem pēckara gadiem ap 60 jauni pilskalni visā Latvijā,” uzsver Urtāns.

No iepriekšminētajiem 60 pilskalniem vairāk nekā puse atrodas Latgalē, jaunatklātais Beitānu un vairāki citi – Rāznas nacionālā parka teritorijā.

“Svilušīs kalns, kurš arī atrodas netālu no Andrupenes, tad ir Grumušku pilskalna taka Rāznas nacionālajā parkā un, protams, mūsu Mākoņkalns,” uzskaita Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. “Rāznas nacionālais parks ir izveidots, ne tikai lai sargātu dabas vērtības, bet arī tā ir vieta, kur ir svarīga vēsture, kultūrvēsture. Pilskalni ir mūsu pagātnes vēsturiskie liecinieki,” stāsta Zeize.

Toties Urtāns atgādina, ka tieši ap Dagdu, Rēzekni un Ludzu ir visvairāk pilskalnu. Aglonas pagastā vien ir ap 12 pilskalnu.

To, vai vides objekts patiesi ir pilskalns, speciālisti nosaka pēc vairāk nekā desmit dažādām pazīmēm: acīmredzami mākslīgiem nocietinājumiem – vaļņiem un terasēm, sānu malu stāvuma, kultūrslāņa un citām.

Apsaimniekotājam ir brīva izvēle, vai pilskalnu darīt atklātu tūristiem; zemes īpašumam tiek piemērotas nodokļu atlaides, saimniecisko darbību veicot gan jāievēro ierobežojumi. “Lielāko apdraudējumu var radīt nepārdomāta mežizstrāde - tāda mežizstrāde, kuras laikā tiek nodarīts bojājumi zemes reljefam,” sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālists Jānis Meinerts. “Ir izbraukāti tie paši vaļņi, kas ir tas galvenais norādošais elements par to, ka šeit vispār ir sena dzīvesvieta, bet, ja visus šos plānotos darbus īpašnieks spēj veikt tā, ka tas nerada bojājumu reljefam, tad arī mežizstrāde ir iespējama,” pauda Meinerts.

Šobrīd tiks kārtoti dokumenti, lai Beitānu pilskalnu iekļautu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un tas var prasīt teju vienu gadu. “Kroma kolna bruoliste” pilskalnu dāvinās Latvijai simtgades svētkos, un nākamreiz kuplākā pulkā tikties un organizēt talku, lai teritoriju sakoptu, iecerēts 22. septembrī – Baltu vienības dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt