Laiku pa laikam tos, pēc kuriem neviens neilgojas, aiznes un viņi vairs neatgriežas. Tas nozīmē, ka drīz būs mana kārta. Tā savā jaunākajā grāmatā raksta kuldīdzniece Dace Priede. Grāmatai viņa devusi nosaukumu "Mums vienas asinis Tev un man". Tajā ir 12 kaķu un suņu stāsti par savu dzīvi – kā cilvēkiem viņi kļuvuši nevajadzīgi, kā nokļuvuši patversmē, kā dzīve turpinājusies – ne vienmēr ar laimīgām beigām. Dacei pašai bijis kaķis no patversmes, un kad viņš devies uz citiem medību laukiem, viņa savas izjūtas ielikusi šais dzīvnieku stāstos.
"Vviss iziet caur mani, plosa, es neesmu no tiem, kas raksta viegli," saka rakstniece.
Grāmata izdota tūkstoš eksemplāros, lielākā daļa no ienākumiem tiks atvēlēta labdarībai. Šobrīd grāmata top arī krievu valodā.
"Tā peļņa, ko mēs iegūsim, kad būs samaksāti dienišķie apmaksas rēķini, mēs neviens neko nesaņemam, visu atdodam mazajiem brāļiem, tāds ir grāmatas mērķis, uzdevums, visa peļņa patversmēm, mūsu mīļajām ķepiņām, arī Ulubelei, kas ir lielāka patversme. Droši vien, ka neizturēšu un būs vēl kāds projekts, kur kādam kaķītim vai sunītim vajadzēs ārstēšanu," spriež Dace Priede.
Viņa ir 12 grāmatu autore, vada arī Kuldīgas amatierteātri. 20 gadus kā mācītāja kalpojusi trijās draudzēs. Līdzjūtība viņai nav sveša, jo palīdzējusi ne vienam vien dzīves pabērnam. Daces moto – gatavam palīdzēt jābūt katru dienu, nevis tikai reizi gadā:
"Es redzu, cik daudz sāpju pasaulē bērniem, dzīvniekiem, kad redzu suņus, kuriem nav māju. Ja mēs katrs mazinātu šai pasaulē kaut vienu sāpi – par diviem miljoniem sāpju mazāk šai pasaulē būtu – kāds spēks! Ko varu, to daru," savu attieksmi pauž Dace Priede.