Lieldienu centrālā vēsts par Kristus augšāmcelšanos Latvijas platuma grādos ļoti labi sasaucas ar dabas atmodu. Pēc ziemas stinguma daba atdzīvojas – sāk plaukt koku pumpuri un pirmās pavasara puķes, atgriežas gājputni, aukstumu nomaina siltums, tumsu – gaisma.
„Lieldienas kā norāda nosaukums ir lielas dienas, tas nozīmē, ka diena kļūst garāka par nakti un daba mostas vēl vairāk nekā tā sāka mosties vēl agrāk. Mēs ik uz soļa varam redzēt pirmās pavasara puķes un katru dienu varam redzēt jaunus gājputnus, kas atgriežas,” saka Keišs.
„Atliek tikai atvērt acis, atvērt logu un ieraudzīt to, kas dabā ir dzirdams un redzams,” saka dabas pētnieks.
Viņš arī norāda, ka mūsdienās un, iespējams, jau sen zināšanu ir tik daudz, ka viens cilvēks visu nevar uzzināt un iemācīties. Galvenais ir nezaudēt spēju interesēties par to, kas notiek apkārt.
Attiecībā uz Latvijā sastopamajām sugām, īpaši bezmugurkaulniekiem var atrast teju ik dienu. „Tas nozīmē, ka pārsteigumi ir un būs, tie tikai jāspēj ieraudzīt,” saka Keišs.
Visvairāk izpētītas ir tās sugas, kas ir labi redzamas, piemēram, putni. Savukārt citas sugas ir mazāk redzamas, līdz ar to mazāk pētītas: „Ja kāds grib atklāt jaunas sugas Latvijas faunai vai jaunas sugas zinātnei vispār, tad jāpēta ļoti sīki dzīvnieciņi, kuriem pietrūcis uzmanības, mazāk harizmātiski. Pangodiņi, sēņodiņi. Ir daudz kukaiņu, nematožu, zirnekļu, kas gaida savu atklājēju”
Latvijā ir maz cilvēku, kas pēta dabu. „Tas, ka ir vairāk acu pāru, kas skatās, sugu kļūst vairāk. Piemēram, Somijā ir vairāk konstatēto sugu skaits, bet tā atrodas uz ziemeļiem, un tas nebūtu loģiski. Tas tamdēļ, kas Somijā ir daudz vairāk putnu vērotāju,” skaidro pētnieks.
