Atpūsties dabā ar izpratni – tuvojoties pavasara sezonai, iedzīvotāji aicināti ievērot piesardzības pasākumus, gan arī saudzēt atpūtai paredzēto infrastruktūru. Ja atpūta plānota mežā, rūpīgi iepazīt teritorijas plānojumu. Piemēram, Rēzeknes novada Janapoles apkārtnē vairāk nekā 50 hektāru platībā izvietots Valsts robežsardzes koledžas (VRK) mācību poligons.
VRK Profesionālās un taktiskās apmācības centra priekšnieks majors Rolands Boiko uzsvēra: “Pirmām kārtām, mācību poligons nav atpūtas vieta. Tas ir Iekšlietu ministrijas īpašums, tajā paredzētas praktiskās nodarbības un citu sporta pasākumu norise, ko īsteno Valsts robežsardzes koledžas, Valsts robežsardzes un citu sadarbības partneru, piemēram, Valsts policijas, Zemessardzes personāls.”
Lai arī teritorijā izvietotas informatīvas norādes, atpūtnieki tomēr tajā ieklīst, tāpat arī šogad konstatēti jau vairāki gadījumi, kad ar kvadracikliem sabojāta slēpošanas trase. Te regulāri notiek militārās mācības, tāpēc bez saskaņošanas uzturēšanās apkārtnē ir bīstama.
“Nepiederošā persona, atrodoties mācību poligonā, pakļauj sevi nepatīkamām situācijām, piemēram, notiekot apmācību procesam, var tikt sajaukts ar figurantu, kurš nelikumīgi šķērso mācību robežu. (..) Tāpat kinologu dienesta suņu apmācībās, dienesta sunim izpildot komandu, var persona tikt sajaukta ar aizturamo personu,” norādīja Bioko.
Turpmāk visapkārt poligonam izvietos jaunas norādes vairākās valodās, tāpat skatīts jautājums par žoga uzstādīšanu ap bīstamākajiem objektiem. Dabas parkā “Daugavas loki” vairākas vietas ierīkotas tieši atpūtai un novērots, ka apmeklētāju skaits jau sāk pieaugt.
Daugavpils novada tūrisma aģentūras “Taka” direktors Rolands Gradkovskis skaidroja: “Tad, kad ir skaists sniedziņš, noteikti kādam gribas uzcept desiņu, tad, kad ir saulīte un silti, vēl vairāk gribas uzcept to desiņu. (..) Protams, ka cilvēki var atnākt, pasēdēt, bet visiem ir viens liels lūgums, aicinājums – visu, ko atnes, nest uz mājām.”
Turklāt ēdienu iepakojumi un cita veida atkritumi rada draudus putniem un dzīvniekiem. Aizvien izpratne par atpūtu dabā nav pilnīga, nereti objektus apzīmē, skrāpē un lauž.
“Viens no nepatīkamākajiem gadījumiem bija pie Nīcgales akmens, kad vispār sadedzināja un sabojāja atpūtas vietu. Praktiski tā ir krimināllieta. Visos laikos tādi cilvēki ir bijuši, es domāju, arī būs, bet cerams, ka viņu būs mazāk un mazāk. (..) Cilvēki jau tomēr sāk saprast, jau daudz mazāk piegružo apkārtni. (..) Dažreiz sakārto arī to, ko paši nav bojājuši,” atklāja Gradkovskis.
Covid-19 ierobežojumu dēļ doties dabā kopā var tikai vienas mājsaimniecības locekļi. Ievērojot epidemioloģisko drošību, vairāk nekā 100 atpūtas vietas pieejamas arī mežos visā Latvijā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
