Līdz šim monitoringā iesaistījušies aptuveni 300 cilvēki, un aptuveni 100 brīvprātīgie dabas vērotāji aktīvi ziņo pētniekiem par dažādiem novērojumiem un dabas objektiem.
Zinātnieki nevar būt visur Latvijā, bet vietējie iedzīvotāji labāk redz pārmaiņas dabā un var palīdzēt zinātniekiem, vienlaicīgi arī paši iepazīstot, kas notiek, dabā, skaidroja Soma.
Piemēram, gājputni vienu gadu atlido aprīlī, citreiz februārī vai maijā, un tā var novērot klimata pārmaiņas. Latvijā arī daudz runāts par latvāņu audzēm, bet ir arī vietas, kur latvāņi iznīkst, un cilvēki var ziņot par to zinātniekiem, kas var izmantot šos datus. Ja kāda informācija zinātniekus ieinteresē, viņi var sazināties ar novērotājiem un šo informāciju pārbaudīt.
Iesaistīties sabiedriskajā monitoringā var jebkurš interesents, ar monitoringa projektu un nosacījumiem var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
