Dabas koncertzāli kuplinās 23 radošas un izzinošas darbnīcas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šā gada Dabas koncertzāles pasākumus - gan 18.jūnijā Rēzeknes novada Lūznavā, gan 1.jūlijā Jelgavas novada Zaļenieku pagastā - kuplinās 23 dažādas radošas un izzinošas Dabas aizsardzības pārvaldes organizētās darbnīcas un laboratorijas.

Tā kā Dabas koncertzāles 2016.gada galvenā tēma un varonis ir garausainais sikspārnis (Plecotus auritus), arī dabas izglītības darbnīcas būs veltītas šī zīdītāja izzināšanai. Piemēram, varēs darināt sikspārņa mājvietu - būrīti, atpazīt un iepazīt Latvijā mītošos sikspārņus, viņu ēdienkarti, dzīves ciklu, veidot pašam savu sikspārni, izmantojot konstruktoru, ieklausīties un atpazīt sikspārņus pēc to izdotajām skaņām, u.c.

Radošās un izzinošās darbnīcas un laboratorijas ir nozīmīga Dabas koncertzāles sastāvdaļa. Katru gadu par tām rūpējas Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt ņemot vērā pieaugušo interesi par Dabas koncertzāli, ik gadu tiek paplašināts darbnīcu skaits.

“Šā gada dabas izglītības darbnīcu un laboratoriju galvenais vēstījums ir, ka cilvēki ir atbildīgi par sikspārņiem, jo ar savu iejaukšanos dabas ciklu norisēs ir pieradinājuši, ka sikspārņi savas mājvietas un ziemošanas vietas izvēlas cilvēku veidotajās mītnēs – mājās, pagrabos, muižās, baznīcās,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoreSandra Bērziņa.

"Piemērs nav tālu jāmeklē – arī vienā no Dabas koncertzāles norises vietām Rēzeknes novada Lūznavas muižā pētnieki neilgi pirms pasākuma konstatēja divas jaunas sikspārņu sugas – pigmejsikspārni un dīķu nakstssikspārni. Rezultātā tika pieņemts lēmums pārcelt pasākuma norises vietu, lai respektētu un netraucētu zīdītāju mājvietu," turpina Bērziņa.

Jau ziņots, ka 2016.gadā Dabas koncertzāle norisināsies jau 11.gadu. Zinātnisko atbalstu šogad sniedz Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sikspārņu eksperti, LU pētnieks, Dr.Biol. Viesturs Vintulis, un asociētais profesors, Dr. biol. Gunārs Pētersons.

Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies zīdītāju klases dzīvnieki. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas. Šo dzīvnieku populācijas dabiskā atjaunošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai viens vai divi mazuļi. Tāpēc ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir arī konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrācijas laikā. Šie dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus  apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti. To vidū arī bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti