Kūdras ieguve "Zaļajā purvā" tikusi pārtraukta pagājušā gadsimta 60. gados, jo tika konstatēts, ka apdraudēta ir sērūdeņraža resursi, kas bija nepieciešami kūrortam. Tomēr purva izstrāde tikusi pārtraukta nepareizi.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietnieks Artūrs Jansons norādīja: "Vienkārši kūdras izstrādātāji aizgāja prom no purva, bet neatjaunoja hidroloģisko režīmu purvam, lai tas spētu atjaunoties kā purvs."
Viņš skaidroja, ka tā vietā bija jānodambē meliorācijas grāvju sistēma, lai šī purva ekosistēma sāktu atjaunoties.
Pirms pieciem gadiem "LIFE+" programmas ietvaros meliorācijas sistēmas gan tika nodambētas, tomēr purvam raksturīgo augu sugu vietā tajā bija izveidojušies labvēlīgi apstākļi koku augšanai. Koku lapas palielinot izžūšanas risku, tāpēc lai purvs atjaunotos, gandrīz 280 hektāru platībā tiek izcirsti koki.
Dabas eksperte Inese Silamiķele vērtēja: "Pats, pats galvenais šajos purvu biotopos un kūdrāju jautājumos ir panākt atpakaļ kūdras veidošanos. Un tad ir vienalga, vai kūdru veidotu niedru lapas, kas atmirst un uzkrājas. Tātad zāļu kūdra veidojas, bet tajās vietās, kur tiek izcirsti koki, mēs ļoti vēlamies atjaunot augstā tipa purvu un palielināt sfagnu sūnu klātbūtni."
Ja laika apstākļi ļaus, darbus plānots pabeigt šoziem, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pēc tam redzēsim purvu ar tam raksturīgo floru.
"Purvu nosusināt ir dārgi, bet dabūt to atpakaļ ir vēl dārgāk un stipri ilgāk. Rezultātus mēs, visticamāk, neredzēsim, – ne mana paaudze, ne arī nākamā paaudze, bet ļoti cerams, ka tendences uz to, ka šis purvs atjaunojas, mēs redzēsim manas paaudzes laikā."
Kā skaidroja dabas eksperte Inese Silamiķele, purvu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notikusi arī citviet, piemēram, Vecumnieku purvā, Teiču purvā.
Privātīpašumā esošo kūdras purvu nākotne gan būšot atkarīga no īpašnieka izšķiršanās – ieguldīt līdzekļus un atjaunot purvu vai turpināt ekspluatēt kā meliorētu platību, piemēram, audzējot krūmus enerģētiskajai šķeldai.
KONTEKSTS:
Lai veicinātu Ķemeru Nacionālā parka mitrāju atjaunošanos un mazinātu purva izžūšanas risku, Dabas aizsardzības pārvalde ir sākusi dabas atjaunošanas darbus – koku un krūmu izciršanu Zaļajā purvā.
