Saistībā ar jaunajiem grozījumiem medniekiem paplašināsies medījamās platības par 24%, un privātīpašniekiem nevajadzētu brīnieties, ja savā privātīpašumā sastaps mednieku ar bisi, jo tagad tas ir atļauts.
No 2015.gada 2.decembra ir stājušies spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie medību likuma grozījumi, lai apkarotu ĀCM izplatību, un tie skars daudzus Latvijas iedzīvotājus.
"Kaut kādas izmaiņas skars tos cilvēkus, kuri līdz šim nav noslēguši līgumus par teritoriju apmedīšanu, tas ir, kur nav izveidoti medību iecirkņi un zemes īpašnieki nav noslēguši līgumus ar kādu no medību forumiem," stāsta ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols: "Pat Satversme nosaka, ka īpašuma apsaimniekošanu un īpašnieka rīcības brīvību var aprobežot ar likumu tajos gadījumos, kad sabiedrības intereses prevalē, un šis dotajā gadījumā terminēti un tikai uz vienu lietu, kas attiecās uz mežacūku medībām, ir ar likumu noteikts kā izņēmums, kurā sabiedrības intereses prevalē pār privātīpašnieku."
Tagad tiesības pieņemt lēmumu, vai atļaut mežacūku medības Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) teritorijās un privātīpašumos, ir pārgājušas no Pašvaldību medību komisijas Valsts meža dienesta (VMD) pārziņā. Pēc jaunajiem grozījumiem mežacūkas ir aizliegts medīt vien kapsētās, iežogotās teritorijas un pilsētās, bet visur citur mednieki ir šobrīd mīļi gaidīti.
Pēc jaunajiem grozījumiem medniekiem ir atļauts medīt ne tikai privātīpašumos, bet arī rezervātos un stingrā režīma zonās, un daudzi ir pret šiem grozījumiem.
"Tās teritorijas Latvijā, kurās nevar un nedrīkst medīt, dabas aizsardzības likumu un noteikumu dēļ aizņem tikai 0,6% no visas Latvijas teritorijas. Tie rezervāti, tas ir tāds viens normāls mežs, kurā barības cūkām nav nemaz tik daudz, tāpēc viņas iet ārā ēst uz laukiem un tāpēc viņas būtu jāmedī tad, kad iet uz laukiem vai kādās auglīgākās platībās," uzskata DAP vecākais eksperts Vilnis Skuja.
"Tīri teorētiski, pat ja nu kādā rezervātā paliktu cūku mēra perēklis, tad, ja pēc šo medību likuma grozījumu priekšrakstiem būtu izmedītas mežacūkas visur citur tā, ka tā slimība nevar izplatīties, tad pat, ja tas perēklis būtu, tas nekādas problēmas neradītu, tāpēc ka rezervātos ar cūkkopību neviens nenodarbojas," bilst Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Savukārt ZM uzskata, ka likuma grozījumus vajadzēja pieņemt nekavējoties, jo ĀCM izplatība strauji tuvojas Rīgai un tālāk tā var izplatīties Kurzemē. "Ja saka, ka kaut kur nevajag iet un kaut ko darīt, es gribētu dzirdēt argumentus. Šādus argumentus es līdz šim neesmu dzirdējis - kas ir tas risks, kas būs, ja pēkšņi šajās teritorijās medīs mežacūkas, kurās viņas var uzkrāties," piebilst ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
"Dabas rezervāti nav problēma no Āfrikas cūku mēra viedokļa pilnīgi noteikti, bet kas gan varētu būt, ir šie Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumi varētu būt problēma dabas rezervātiem. Tad, ja mednieki tiešām tagad mestos iekšā visos dabas rezervātos, kur reizēm ir pat aizliegts uzturēties bez īpašas atļaujas, nemaz nerunājot par medībām. Tā ka tad varētu būt būtiskas sekas tieši dabas vērtībām, jo dabas rezervāti ir tās pašas, pašas vērtīgākās un jutīgākās teritorijas," uzsver LOB vadītājs Viesturs Ķerus.
Pēc LTV raidījuma "Vides fakti" rīcībā esošajiem datiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 70 tūkstoši mežacūku un, lai veiksmīgi varētu cīnīties ar ĀCM izplatību, to skaits būtu jāsamazina līdz 15 tūkstošiem. Par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku mednieks saņem 100 eiro lielu atlīdzību, kopumā Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ir iesniegti teju 6000 pieteikumi par šo atlīdzību.
"Es uzskatu, ka tas ir atspaids, jo tā pati analīze un trihinelozi maksā naudu, viņa ir jānogādā. Tas viss medniekam prasa zināmus līdzekļus, un tomēr no tiem 100 eiro kaut kas paliek pāri un līdz ar to ir iespēja kompensēt daļēji gan to benzīnu, gan aizvešanu un visas pārējās lietas," stāsta Latvijas Mednieku savienības (LMS) pārstāvis un Ropažu kolektīva mednieks Jānis Blaus, skaidrojot arī iemeslus, kāpēc šajās platībās ir ietverti arī rezervāti, kas aizņem tikai 0,6%, un pieļauj, ka mednieki nedosies rezervātos:
"Es domāju, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka šis likums tika pieņemts steidzamības kārtā un varbūt, ka vajadzēja ilgākā laikā, kā parasti, kad, likumus pieņemot, tomēr tie tiek vairākas reizes apspriesti. Tad droši vien tie rezervāti tiktu izvērtēti - ir vajadzība vai nav vajadzība tos šeit ierakstīt iekšā, tā ka domāju, ka nē -
es domāju, ka mednieki vienkārši nemedīs šajos rezervātos."
Vairums uzskata, ka likuma grozījumi ir pieņemti pārāk sasteigti, tomēr savstarpējo sarunu ceļā, cerams, ka rezervāti no medniekiem būs pasargāti.
