Purvu eksperte Agnese Priede atgādina, ka purviem ir daudzas vērtības, tajā skaitā augi un dzīvnieki, ko parasti ievēro vairāk. Bet pirmām kārtām tā ir purva ekoloģiskā loma dabā, purva spēja uzkrāt ūdeni, kas tādā veidā mūs neappludina. Arī purva spēja uzkrāt oglekli, kas tādā veidā nenonāk atmosfērā.
Purvam ir milzīga loma dabā, tomēr homo sapiens arvien vairāk vēlas no tā paņemt to, kas tam ir ļoti nepieciešams, proti, kūdru. Tās ir darba vietas, tā ir nauda, tas ir bizness. Jaunmārupes iedzīvotāji sākuši pacelt savas balsis pret uzņēmuma “Olaines kūdra” plāniem paplašināt kūdras ieguves zonu par 500 hektāriem. Artūrs Rozenfelds dzīvo netālu no purva teritorijas, kuru nākotnē plānots norakt.
Rozenfelds saka, ka nekad nebūtu iedomājies, ka viņa purvu varētu apdraudēt norakšana. Tikai nejaušības pēc viņš izlasījis paziņojumu par šādu projektu, kas jau ir saņēmis atzinumu. "Lasot dokumentus ar katru nākamo informāciju man mati sāka celties uz galvas. Kā tā var būt?," viņš saka.
Apkārtnes iedzīvotāji ir satraukušies, ka līdz ar purva norakšanu tiks iznīcinātas dabas vērtības, kas atrodas purvā.
Jaunmārupes iedzīvotājs Nauris ir izbrīnīts, ka dabas teritorijas aizsargāšanā jāatskaitās par katru kvadrātmetru, bet te simtiem hektāru tiks norakti un viss tiek vērtēts kā viens gabals.
Projekta ietekmes zona sniedzas stipri ārpus purva, uzskata Artūrs. "Līdz pus Jaunmārupei būs kūdras putekļi un to projekta izstrādātāji projektā ir sazīmējuši. Vēl ir nosusināšanas efekti. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās četri cilvēki. Neviens iedzīvotājs. Mārupi pārstāvēja viena amatpersona no būvvaldes. Kas tā par sabiedrisko apspriešanu?," viņš saka.
Tomēr visas likuma normas ir ievērotas, noticis arī Ietekmes uz vidi izvērtēšanas process.
Vides aizstāvji saredz daudzus riskus purvu apsaimniekošanas jomā Latvijā.
Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele zina teikt, ka īsti aizsargāti ir purvi, kas atrodas "Natura 2000 teritorijās", bet purvi, kas atrodas ārpus tām... Tur lielā mērā ir jautājums, kas notiks tālāk. "Pašlaik caur Ietekmes uz vidi procesu tomēr augstvērtīgu dabisko purvu norakšana ir iespējama," pastāstīja Eņģele.
Kāpēc gadās, tā, ka Latvijas purvos var norakt kaut ko tādu, kas citās zemēs ir aizsargājams, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere
Latviju raksturo kā pietiekami bagātu ar kūdras resursiem un purviem, līdz ar to ir iespējas izvērtēt, kuros gadījumos var un kuros nevar ko darīt.
Kamēr vieni cenšas purvus nosusināt un norakt, tikmēr ir arī otra puse, kas cenšas purvus pasargāt un noraktās teritorijas atjaunot.
"Mēs pašlaik stāvam vienā no tādām teritorijām, kas ir lielā Ķemeru tīreļa daļa," stāsta Priede. "Šeit tika paņemta kūdra un teritorija tika pamesta. Izveidojot Ķemeru Nacionālo parku bija kūdras tuksneši. Šeit ir veikta purva atjaunošana paaugstinot ūdens līmeni."
Desmit gadu laikā daudzas sugas no blakus esošā purva ir ienākušas atpakaļ. Līdz ideālam vēl gan daudzi gadi ejami. Kūdras slānis pieaug par 1-2 mm gadā. Paies tūkstošiem gadu, līdz purvs pilnībā atjaunosies. Padomju mantojuma atstātās pēdas, proti noraktos purvus, tagad sakārto par Eiropas fondu naudu, kas patiesībā ir nodokļu maksātāju nauda. Mūsdienās purvu racējiem ir pienākums par savu naudu pēc darbu beigšanas visu sakārtot.
Tuvākajās nedēļās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tautā laidīs jauno Latvijas kūdras stratēģiju,
kurā mēģināts sabalansēt biznesa un vides intereses, Notiks inventarizācija - cik daudz un kāda veida purvu mums ir, ko ar tiem darīt un kā noraktos, degradētos purvus pēc tam attīstīt – atkal apūdeņot, bet varbūt šajās vietās audzēt krūmmellenes vai mežus.
Vesere uzskata, ka varēs rakt nevis vairāk, bet pārdomātāk.
Jaunā stratēģija vēl būs jāapspriež visām iesaistītajām pusēm. Tikmēr organizācija “Zemes draugi” kopā ar "Vides faktiem" sākusi jaunu projektu “Zaļie advokāti” ar mērķi palīdzēt tikt galā ar līdzīgām problēmām, kādas radās Jaunmārupē.
Biedrības “Zemes draugi” pārstāve Zane Ruņģēna-Bojāre pastāstīja, ka organizācijas mājaslapā zemesdraugi.lv atrodama sadaļa "zaļie advokāti". Tur ir pieteikšanās anketa, kur ziņot par gadījumu, aprakstīt situāciju, atstāt kontaktus. "Pēc tam mēs sazināsimies, izrunāsim, piemeklēsim ekspertus un brauksim kopā ar "Vides faktiem" risināt situāciju uz vietas," saka Ruņģēna-Bojāre. "Mūsu mērķis ir palīdzēt vietējiem aktīvistiem, kuriem ir problēmas un kuriem vajag palīdzību. Cilvēkiem ir iespēja sasēsties pie viena galda un kopā problēmu risināt, kopā runāt."
To, ka sabiedrībai un vietējiem vides aktīvistiem tomēr ir spēks, parāda Jaunmārupes gadījums. Jaunmārupei tuvākais kūdras gabals varētu tikt pasargāts no norakšanas.
SIA “Olaines kūdra” vadītājs Gunārs Cankalis uzsver, ka racēji nav dabas iznīcinātāji, un pastāv iespēja ka Jaunmārupē purvs nemaz netiks izmantots. "Protams, mūs interesē iegūt kūdru, bet, ja pretreakcija būs tik liela, kā pašlaik... viņš sākumā bija ielikts kā prioritārais gabals, tad pašlaik viņš ir atbīdīts kā pēdējais," sacīja Cankalis. "Kad būs precīza ģeoloģiskā izpētes, tad lemsim, ko darīt. Vispirms citus gabalus attīstīsim, pret kuriem gan iedzīvotājiem, gan sabiedriskām organizācijām nav iebildumu."
Stāsts ir par visu iesaistīto pušu interešu sabalansēšanu. Vieni varēs pelnīt naudu, citi varēs turpināt doties uz purvu, savukārt dabai jācieš maksimāli maz. Ja ir normāla komunikācija, tad pastāv arī iespēja vienoties par visiem izdevīgāku risinājumu.
Tātad viss ir pavisam vienkārši. Ja ir kāda nopietna vides problēma, un ar pašvaldību vai uzņēmējiem vienīgā komunikācija ir kliegšana, ziņojiet zaļajiem advokātiem. Viņi atbrauks un palīdzēs
