"Tas, ka cilvēks dzinies pakaļ lācim, izskatās vairāk dēļ nezināšanas, ziņkārības. Es teiktu, nesaprašanas, ko cilvēks dara. Pēc šobrīd pieejamas informācijas, cilvēks, kas to darīja, pirmo reizi mūžā ieraudzījis lāci, sācis filmēt un braucis dzīvniekam pakaļ. Ziņkārības vadīts, veicis šo pārkāpumu," stāsta DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
"No paskaidrojuma izriet, ka cilvēks, visticamāk, nesaprata, ko dara un kādas sekas var būt," secina Strode.
Pirms nedēļas DAP nāca klajā ar aicinājumu sabiedrībai palīdzēt atrast autovadītāju, kurš ar automašīnu ilgstoši vajājis pusaugu lāci.
"Cilvēki palīdzēja, sūtīja informāciju gan par mašīnas modeli, kas video redzēts, gan bija arī anonīmi ziņotāji, kas nosauca iespējamā vainīgā vārdu un uzvārdu," stāsta Strode.
Pēc saņemtās informācijas DAP sadarbībā ar Valsts policiju ir fiksējusi pierādījumus veiktajam pārkāpumam, un ir uzsākta administratīvā lietvedība soda piemērošanai par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu.
Soda apmērs varētu būt zināms mēneša laikā. Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktais maksimālais sods, ko var saņemt vainīgā persona, ir naudassods līdz 700 eiro.
Saziņas vietnē "WhatsApp" daudzkārt tika pārpublicēts video, kurā redzams, kā kāds vīrietis diennakts tumšajā laikā ilgstoši, braucot nopakaļ ar automašīnu, trenc pusaugu lāci pa meža ceļu.
Lai gan sākotnēji DAP speciālisti lēsa, ka norises vieta ir pierobežā, tomēr izrādījās, ka lācis vajāts augustā Lubāna mitrāja tuvumā.
Pārkāpums Balvu novadā, Lubāna mitrāja teritorijā pie Aiviekstes upes izdarīts jau 20. augustā, agrā rīta stundā. Taču Dabas aizsardzības pārvaldes uzmanību sociālajos tīklos izplatītais video pievērsa septembra beigās. Tad arī dabas sargi lāča baidītāja meklēšanā iesaistīja policiju.
"Mēs izsakām visdziļāko pateicību visiem, kas nepalika vienaldzīgi un ziņoja par iespējamo pārkāpēju vai pārkāpuma vietu. Ceru, ka šādas mācību stundas mums visiem kā sabiedrībai ļaus kļūt kompetentākiem un iecietīgākiem pret savvaļas dzīvniekiem," pauž Strode.
Viņa norāda, ka "cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā jau ir būtiski samazinātas dzīvotnes dažādām savvaļas sugām. Līdz ar to ne tikai tīša, bet arī netīša tikšanās ar savvaļas dzīvniekiem ir neizbēgama.
Svarīgi mums saprast, ka savvaļa ir šo dzīvnieku mājvieta, un apzināta to traucēšana viņu mājvietā nav pieļaujama".
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropā, un saskaņā ar spēkā esošo likumu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi.
Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā tās ilgstoši bija ierobežotas, lāču populācija atjaunojas.
Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
