20. gadsimtā dabiskie zālāji Latvijā aizņēma 30% no valsts teritorijas, bet šobrīd tie ir vairs aptuveni 0,7 procenti. Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā ir valstij piederošie zālāji – 250 hektāri Krustkalnu un Teiču rezervātos.
DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize norādīja: "Mums tas ir goda pienākums – rādīt visiem piemēru, kā ir zālāji jāapsaimnieko, un mēs saskaramies ar tām pašām problēmām un redzam, cik tas ir sarežģīti."
Šeit tiek domāts ne vien smagais darbs, kas paredz arī jau aizaugušo teritoriju atkarošanu, bet arī mazais valsts atbalsts zemju īpašniekiem.
Privātpersonām pieder 71% valsts zālāju.
DAP Dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējuma sektora vadītājs Guntis Akmentiņš pauda: "Standarta maksājums par parastu bioloģisku vērtīgo pļavu ir 55 eiro par hektāru. Tas, protams, ir samērā mazs maksājums, toties par pirmo klasi maksājums ir lielāks – 83 eiro, un augstāk pa klasēm, jo lielākais maksājums ceturtajai klasei bija 330 eiro par hektāru. Tas jau ir gandrīz samērojami. Cilvēki varbūt neizvērtē, kurai klasei viņu zālājs atbilst."
Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka no 2023. gada tiks ieviesti jauni atbalsta pasākumi saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu, palielinot atbalsta maksājumu pirmās līdz ceturtās klases zālājiem, taču ne standarta maksājumam.
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentā norādīja: "Tas, vai atbalsta maksājumi palielināsies, ir atkarīgs no lauksaimnieka darbības veida. Ja zālājs netiek izmantots lopkopībai, sēklaudzēšanai vai tam nav piešķirts Eiropas Savienības statuss, tad par šādu platību atbalsts nākamgad var samazināties."
Tieši tādēļ liela daļa lauksaimnieku lemj par labu citai kultūrai, par kuru tiek saņemtas lielākas subsīdijas, vai apmežošanai.
Taču pļavas tiek pamestas arī novārtā, un pat ja tiek veikta zālāja apsaimniekošana, rodas nākamā problēma – nopļautā realizēšana.
"Viņu pieprasījums ir absolūti nepietiekams. Lauksaimniekiem Latvijā nevajag tik daudz siena, kā tas tiek saražots, apsaimniekojot zālājus. Būtībā valstij dienas kārtībā ir ļoti nopietns uzdevums – attīstīt jaunas iniciatīvas par zāles granulu ražošanu, par sadedzināšanas iekārtu, iespējams, varētu runāt arī par kompostēšanas metodēm," teica Zeize.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka šī jautājuma izskatīšana šobrīd nav viņu dienas kārtībā, tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka turpinās šī tēmas aktualizēšanu un cer kādu dienu dzirdēt, ka pļavu apsaimniekošana ir arī valsts prioritāšu sarakstā.
