Daba šogad mostas lēni: daudz gājputnu vēl ir ceļā, un cīruļputenis vēl tikai būs

Daba no ziemas miega šogad mostas lēni un par to liecina gan tas, ka daudz gājputnu vēl nav pārradušies Latvijā, savukārt gaisa temperatūra, lai arī soli pa solim kļūst augstāka, tomēr ne vienmēr ir un būs tik patīkama kā cerēts.

Šogad marts ir vēsākais kopš 2013. gada.

“Toreiz process bija ļoti līdzīgs kā šajā reizē. Ilgstoši valdīja arktiskās gaisa masas. Tas pie mums atkārtojas reizi dažos - divos līdz piecos gados. Tālāk uz ziemeļiem notiek tādi procesi, kas aukstumam liek plūst intensīvi uz dienvidiem, un tad aukstums trāpa un auksts pavasaris ir ne tikai Eiropā, bet kā tas bija - arī ASV. Faktiski - uz visām pusēm no Arktikas aukstums aizplūst, bet pašā Arktikā ir krietni vien siltāks. Arī šajā pavasarī,” stāsta meteorologs Toms Bricis.

Spītējot ieilgušajam dzestrumam, ik dienu skan putnu balsis - dziesmas un saucieni.

Dažādu Latvijā pārziemojušo, no siltajām zemēm mājās atlidojušo un Latvijai cauri lidojošo putnu pagaidām kopumā vēl nav daudz, taču tie, kuri ir ieradušies - neklusē.

Viņu galvas jau ir pārņēmis pavasaris. No pazīstamāko lidoņu skandētajām balsīm visbiežāk dzirdamas zīlīšu dziesmiņas, bet visskaļāk skan dzērvju trompetes un Kurzemē arī ziemeļu gulbju spalgie kliedzieni. 

“Laikapstākļi Latvijā ir reģionāli atšķirīgi. Kurzemē uzsniga sniegs, kas nav parasti tāda parādība pavasarī. Tai pašā laikā Vidzemē šī sniega nav tik daudz. Tie putni izvēlās citu stratēģiju - citur migrēt, citur baroties. Temperatūra varbūt nav tik būtiska kā sniega sega. Ūdensputni nevar baroties tikai tāpēc, ka ezeri joprojām ir aizsaluši. Tai brīdī, kad tie atkusīs – šeit būs tūkstošiem ūdensputnu. Tas pats ir arī par mazajiem, zvirbuļveidīgajiem. Kamēr ir sniegs, viņi nevar tā īsti baroties, tad viņi izmanto barotavas. Ja viņi ir atraduši barošanās bāzi - viņi var izdzīvot,” stāsta gājputnu atgriešanās programmas koordinators Mārcis Tīrums.

Viņš stāsta, ka kopumā arvien vairāk putnu paliek ziemot Latvijā. To vidū ir zosis, ik pa laikam arī dzērves, ķīvītes, cīruļi. “Viņi izmanto stratēģiju nelidot projām, jo ir iespēja izdzīvot šeit ziemā. Tas skaits ir minimāls – simti, tie nav tūkstoši. Pieļauju, ka pēc 20 gadiem šeit būs tūkstoši – tāpat kā Polijā un Vācijā,” norāda Tīrums.

Zīdītāji gan joprojām ģērbušies ir ziemas tērpā.

Daži no tiem, kā bebri, ūdri - martā beiguši pārošanās izdarības. Bet lapsām „kāzu” laiks turpinās.

Aļņu tēviņi jau tagad – savlaicīgi - sākuši gatavoties savam pēc daudziem mēnešiem - rudenī - gaidāmajam riestam: uz viņu galvas parādījušies jauno ragu puni. Toties stirnu bukiem, kam riests paredzēts vasarā, topošie durekļi jau izauguši, tiesa, no ādas notīrīti gan tie vēl nav. Pagaidām stirnāži vēl ir pūkainradži.

Attiecībā uz pavasari Bricis norāda, ka arvien biežāk laiks būs siltāks. Tomēr būs vajadzīgs krietns laiks, lai aukstās gaisa masas sasiltu.

“Piemēram, ja paņemam vienu saulainu dienu, kad nav mākoņu, tad no saules pienākošā enerģija ir tikpat daudz cik septembra sākumā vai augusta beigās. Protams, ka tad pie mums ir krietni siltāks. Par kaut kādiem mīnusiem vai sniegu nevar būt ne runas. Bet tagad, protams, pēc ziemas siltums aiziet sniega kausēšanai, okeānu un jūras ledus kausēšanai un ūdens sasildīšanai. Tāpēc līdz Jāņiem laiks pie mums ir pavēss,” norāda Bricis.

Viņš akcentē, ka cīruļputenis Latvijā vēl nav bijis un sniegs vēl būs. Taču lēnām un pakāpeniski temperatūra kāps.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt