Ledusmati ir īpaši strukturēts ledus, kas neskaitāmu, savstarpēji satuvinātu, tievu pavedienu kopas veidolā aizstiepjas prom no beigta koka. Katra pavediena caurmērs ir aptuveni simtdaļa milimetra. Ledus "aukliņu" kumšķi var būt visādās formās – daždažādi izlocījušies un savijušies.
Latvijā savdabīgie, baltie veidojumi atrodami dažāda vecuma lapkoku vai jauktajos mežos rudens otrajā pusē, arī ziemā. Tie pamanāmi uz koku un krūmu dažāda resnuma mirušiem gabaliem, parasti, uz lapu koku (retumis egļu) trupekļiem un vienīgi uz plikas (ar mizu nesegtas) koksnes, tikai dāsni porainās vietās.
Vien pirms nedaudziem gadiem pētniekiem izdevās pierādīt, ka tievo ledus vijumu kopu veidošanos provocē sēne Exidiopsis effusa. Te jāuzsver: ledusmati nav sēne, tie ir sēnes radīti veidojumi.
Sēne Exidiopsis effusa Latvijā daudzviet neuzkrītoši mājo mirušā koksnē. Par tās klātbūtni kaut kur uzzinām vien tad, kad tajā vietā mitrā, bezvēja laikā, apkārtnes temperatūrai nokrītoties mazmazliet zem nulles, sēni saturoši beigtas koksnes gabali sāk sasalt un no to porām ar mizu nesegtās vietās pamazām izspiežas ūdens. Sēne izdala specifiskas ķīmiskas vielas, kas liek katram jaunajam no kādas koksnes poras izkļūstošam ūdens pilieniņam atstumt iepriekš jau sasalušā ūdens kristāliņus tālāk no sevis un tikai pēc tam pašam sasalt ledus gabaliņā. Tā: piliens pēc piliena – matiņš stiepjas garāks, garāks, kamēr vien attiecīgajā sēnes apdzīvotajā koka daļā saglabājas ūdens. Koksnes poru atveres ir cita no citas mazliet attālinātas, tāpēc ledus pavedieni rada kumšķus.
Ledusmatu veidošanās apstākļiem nepieciešamās prasības nekombinējas īpaši bieži, tāpēc "cukurvate" mežā novērojama relatīvi reti. Toties pašsaprotami, ka tā mēdz uzrasties vienā un tajā pašā vietā ne vienu vien reizi.
Ledusmatus iznīcina temperatūras paaugstināšanās. Lai gan savu veidolu tie parasti spēj saglabāt daudzas stundas, agrāk vai vēlāk pavedieni izkūst vai saplūst vienlaidus ledū. Savukārt sals tos var uz pāris dienām iekonservēt.
Ja vēlaties ledusmatus aplūkot dabā, atceraties, ka no cilvēku acīm tie vislabāk maskējas ar sniega palīdzību.
Rudens un ziema
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2020. gada 28. novembrī.
