Katram Kristīnes kaķim ir savs stāsts. Daži ir paņemti no patversmes, daži pieklīduši, vēl kādu atnesuši kaimiņi. Pandēmijas laikā, kad Kristīne ar vīru nedrīkst koncertēt, kaķi palīdz nenokārt degunus un nepadoties.
"Visļaunākajos murgos es nevarēju iedomāties, ka pienāks tāds brīdis, kad es nedrīkstēšu strādāt. Es būtu padevusies, ja man nebūtu dzīvnieku, es laikam ietu kaut kur, es nezinu... dzīvot uz kādu mazu būdiņu, bet necīnītos par to visu," stāstīja “Čučumuižas” aktrise Kristīne Dina Bitēna.
Patlaban Kristīne strādā pie jauniem rūķu scenārijiem, kā arī top “Čučumuižas” pasaku grāmata.
Ikvienu darbu uzrauga 18 vērīgu acu un ausu pāri. Kristīne smejas, ka mājās ir pilnīgs matriarhāts – tikai trīs no visiem kaķiem ir runči.
Un kā jau sieviešu sabiedrībā pieklājas – mājas galvenā ir Pušķe.
"Man liekas, ka tā ir viņas stāja, viņa vienkārši ir tik ļoti neietekmējama – viņa nekad nekausies, viņa tā pastums malā [..] un viņa ir tik pārliecināta par sevi. Varbūt arī tāpēc, ka ir liela augumā," savu lutekli raksturoja “Čučumuižas” aktrise.
Protams, ka talantīgiem saimniekiem ir tikpat talantīgi kaķi. Pušķe iejutusies arī “Čučumuižas” aktrises lomā.
Sava loma bijusi arī Kristīnes kaķu omītei Bitītei. Bitīte jau sasniegusi cienījamo 22 gadu vecumu un pašreiz pretendē uz Latvijas vecākā kaķa titulu.
Kaķene savulaik izglābta no drošas nāves. "Un dzirdu aiz durvīm daktera sarunu, ka ir atnesta viena ļoti mīlīga kaķenīte. Divas kundzes atnesušas, lai viņu iemidzina. Jo viņa atkal, atkal un atkal ir stāvoklī. Un vārdu sakot viņas [kaķenīti] negrib. Viņas grib runcīti," atsauca atmiņā Kristīne.
Dakteres sirds nav ļāvusi Bitīti iemidzināt, un par tās jauno saimnieci laimīgas sagadīšanās pēc kļuva Kristīne. Viņa tic, ka kaķu glābšanu nevar ieplānot vai paredzēt.
"Es domāju, tas ir kaut kas ielikts manī no dzimšanas, ka es nevaru paiet garām situācijai, ko pēkšņi ieraugu," pauda 18 kaķu saimniece.
Apkārtējo reakcija, uzzinot Kristīnes mājdzīvnieku skaitu esot dažādas. Visbiežāk cilvēki izrāda interesi un pārsteigumu. Pārmetumus kaķu glābēja gan nav dzirdējusi, un, ja būtu, Kristīnei ir ko atbildēt.
"Tie dzīvnieki jau nenokrīt no gaisa. Tas jau ir cilvēka bezatbildības rezultāts, ka viņi ir nonākuši uz ielas, ka viņi ir nonākuši tādā situācijā.
Nu un kādam tad tā pasaulīte ir jālāpa, un tad mēs, tie kaķu, suņu cilvēki, esam tie pasaulītes lāpītāji. Lai tas ielāpiņš ir maziņš, nu tomēr caurums vismaz nepaliek," sacīja Kristīne.
Dienu bez saviem mīluļiem Kristīne iedomāties nespēj. Ik mazāko bēdu kaķi uzreiz jūt un palīdz pārvērst to smaidā. "Kontakts ar dzīvnieku, tas ir kaut kas, kas tavu dvēseli padara labāku," viņa secina.
