Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Jauniešu Saeimā diskusijas par medijpratību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zilo govju Latvijā joprojām maz

«Cīruļos» šopavasar atskrējuši divi zilo govju telēni – Kima un Kriptons

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļi’’ Kalvenes pagastā šajā pavasarī piedzimuši divi zilo govju mazuļi – Kima un Kriptons. Visā Latvijā ir tikai ap 900 šādu liellopu. Lai gan tie sastopami visā valsts teritorijā, vislielākajā skaitā zilās govis ir  Liepājas pusē. Centieni šīs sugas populāciju atjaunot ir jau kopš 2002. gada, bet nelielā valsts atbalsta un šķirnes īpatnību dēļ zemnieku saimniecībām interese par to ir maza.

Zoodārzā ‘’Cīruļi’’ pirmā zilā govs vārdā Dille tika atvesta 1996. gadā, bet tagad kopumā ganāmpulkā ir jau 24 šīs šķirnes liellopi. Kā stāstīja filiāles vadība, teliņu piedzimšana izraisījusi lielu apmeklētāju interesi.

Šobrīd abi mazuļi Kima un Kriptons dzīvo atsevišķi, bet jau drīzumā tos vedīs uz aploku, kurā līdz rudenim tie dzīvos kopā ar citu zoodārza iemītnieku – ēzeli. Kad būs paaugušies, Kriptons dosies uz aploku pie buļļiem, bet Kima pie govīm.

Zoodārza vadība uzsvēra, ka šīs govis unikālas padara ne tikai neparastā apmatojuma krāsa, bet arī piena sastāvs.

‘’Zilu pienu gan viņas nedod. Piens ir bagātāks ar olbaltumu, tas noteikti ir saldāks garšas ziņā. [Tas] ir ģenētiski labs piens, kas neizraisa vēža šūnas,’’ skaidroja Rīgas zoodārza filiāles ‘’Cīruļi’’ vadītājs Arnis Bergmanis.

Līdz pat deviņdesmitajiem gadiem uzskatīja, ka Latvijā zilo govju vairs nav, tomēr bija daži entuziasti, kuri apsekoja saimniecības un atlasīja dzīvniekus, tādējādi 1991. gadā tika nodibināta biedrība ‘’Šķirnes saglabāšanas apvienība ‘’Zilā govs’’’’.

Taču šo reto lopu uzskaite, pavairošanas plāni un šķirnes saglabāšanas pasākumi notiek tikai no 2002. gada.

Šie liellopi augumā ir nelieli un arī pienu dod teju uz pusi mazāk nekā citas šķirnes.

Lai gan valsts piešķir dotāciju apmēram 200 eiro apmērā par katru zilo govi, lai kompensētu neiegūtā piena daudzumu, zemnieki nelabprāt tās audzē, jo tas neatmaksājoties.

‘’Viņas nekad nebūs lielo saimniecību govis, kur ir lielie piena ražotāji. Tīri tāpēc, ka viņas noteikti izslaukumā zaudēs. Viņas var būt kādas viena vai divas lielā ganāmpulkā, tīri krāsainībai, ja patīk krāsa,’’ norādīja biedrības ‘’Šķirnes saglabāšanas apvienība ‘’Zilā govs’’’’ valdes priekšsēdētāja Daiga Šimkevica. Viņa skaidroja, ja ganāmpulkā ir 100 Holšteinas govis, tad varot atļauties uzturēt vienu Latvijas zilo govi, nejūtot lielus zaudējumus saimniecībai.

Par zilo govju izcelsmi versijas ir dažādas. Viena no tām ir, ka tās cēlušās no tauru priekštečiem un ieceļojušas Latgalē no Āzijas, un tikai tad nonākušas Kurzemes piekrastē. Daudzos nostāstos ir aprakstītas jaunas meitas, kuras gana zilas jūras govis, un tās sauktas arī par līvu un mēness govīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt